[Adhyāya 1, Śālākyatantra 1]
Draft based on MS K.
athātaḥ aupadravikam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.1.1]
saviṃśe tu śate pūrvam adhyāyānāṃ tu kīrttite |
vakṣye bahuvidhāṃ samyag uttare 'rthān ataḥ paraṃ |
[1938 ed. 6.1.3]
idānīn tat pravakṣyāmi tantram uttarasaṃjñitaṃ |
nikhilenopadṛṣyante yatra rogāḥ pṛthagvidhāḥ ||
[1938 ed. 6.1.4]
śālākyaśāstrā vihitā videhādhiyakīrttitā |
ye ca vistaraśo dṛṣṭāḥ kumārābādhahetavaḥ |
[1938 ed. 6.1.5]
ṣaṭsu kāyacikitsāsu ye coktāḥ paramarṣiṇā |
upasargādayo doṣā yenāpy āgantavaḥ smṛtāḥ ||
[1938 ed. 6.1.6]
triṣaṣṭir asasaṃsarggāḥ svasthavṛttan tathaiva ca |
yuktārthā yuktayaś cāpi doṣabhedāś ca tatvataḥ ||
[1938 ed. 6.1.7]
yatroktā vividhāś cārthā rogasādhanahetavaḥ |
asya tantrasya mahataḥ sāgarākāravarcasaḥ |
[1938 ed. 6.1.8]
ādāv evottamāṃgasthāṃ rogā samabhidhāsyate |
saṃkhyayā lakṣaṇaiś cāpi sādhyāsādhyakrameṇa ca |
[1938 ed. 6.1.9]
vidyādyaṃgulabāhulyaṃ svāṃguṣṭhodaram āyataṃ |
dvyaṅgulaṃ sarvataḥ sārdhaṃ bhiṣaṅ nayanabudbudaṃ |
[1938 ed. 6.1.10]
vṛttaṃ gostanakākāraṃ sarvabhūtaguṇodbhavaṃ |
valaṃ mṛdbhyognito raktaṃ vātātkṛṣṇaṃ sitaṃ jalāt |
[1938 ed. 6.1.11]
ākāśād aśrumārgas tu jāyante netra budbude |
dṛṣṭiś cātra yathā vakṣye tathā vidyād vicakṣaṇaḥ |
[1938 ed. 6.1.12]
netrāyāmavibhāgas tu kṛṣṇammaṇḍalam ucyate |
kṛṣṇāt saptamam icchanti dṛṣṭiṃ dṛṣṭivido janāḥ |
[1938 ed. 6.1.13]
maṇḍalāni ca sandhīś ca paṭalāni ca locane |
yathākramaṃ vijānīyāt pañcaṣaṭ ca ṣaḍ eva ca |
[1938 ed. 6.1.14]
pakṣmavartmasitaśyāvadṛṣṭīnām maṇḍalāni tu |
anupūrvantu catvāro madhyāduktā yathākramaṃ |
[1938 ed. 6.1.15]
pakṣmavarmagataḥ sandhir vartmaśuklagatoparaḥ |
śuklakṛṣṇagatastvanyaḥ kṛṣṇadṛṣṭigatastathā |
tataḥ kanīnikagataḥ ṣaṣṭhaś cāpāṃgagaḥ smṛtaḥ |
[1938 ed. 6.1.16]
dve vartmapaṭale vidyāc catvāry anyāni cākṣṇi tu |
jāyate timiraṃ yeṣu vyādhiparamadāruṇaḥ |
[1938 ed. 6.1.17]
tejo jalāśritaṃ bāhyaṃ teṣv anyapiśitāśritaṃ |
medas tṛtīyam paṭalam āśritaṃ tv asthi cāparaṃ |
[1938 ed. 6.1.18]
pañcamāśaṃ samandṛṣṭes teṣāṃ bāhulyam iṣyate |
sirāṇāṃ kaṇḍarāṇāñ ca medasaḥ kṛṣṇakasya ca
[1938 ed. 6.1.19]
guṇā kṛṣṇātparaṃ śleṣmā bandhanekṣṇoḥ sirāyutaḥ |
sirānusāribhir doṣair viguṇairūrdhvamāśritaiḥ |
[1938 ed. 6.1.20]
jāyante netrabhāgeṣu vyādhayaś cāstu dāruṇāḥ |
tatrāvilaṃ sasaṃrambhamaśrukaṇḍūpadehavat |
[1938 ed. 6.1.21]
gurūṣācoparāgādyair juṣṭañcāvyaktalakṣaṇaiḥ |
saśūlaṃ vartmakośeṣu śukapūrṇṇābham eva ca |
[1938 ed. 6.1.22]
vihanyamānaṃ rūpeṣu kriyāsvakṣi yathāparaṃ |
dṛṣṭvaivamdhīmāñjānīyāddoṣaiṇādhiṣṭhitantu tat |
[1938 ed. 6.1.23]
tatra saṃcayamāsādya vidadhyāttatra bheṣajaṃ |
[1938 ed. 6.1.24]
saṃkṣepataḥ kriyāyogo nidānaparivarjanaṃ |
vātādīnāṃ pratīkāraḥprokto vistarataḥ purā |
[1938 ed. 6.1.25]
uṣṇābhitaptasya jalapraveśāddūrekṣaṇāt svapnaviparyayācca |
[1938 ed. 6.1.26]
svesadrajodhūmaniṣevaṇādvā chardobhighātādvamanātiyogāt |
tathā dravānnātiniṣevaṇācca viṇmūtravātakramanigrahācca |
prasaktasaṃrodanaśokakopācchirābhighātādatimadyayogāt |
nāñca viparyayeṇa kleśābhighātādatimaithunācca |
bāṣpagrahātsūkṣmanirīkṣaṇācca netre vikārāñjanayanti doṣāḥ |
[1938 ed. 6.1.27]
taistribhirdaśadaśa ca kaphenāpyadhikāstrayaḥ |
raktajā ṣoḍaśa jñeyāḥ sarvajāḥpañcaviṃśati |
[1938 ed. 6.1.28]
bāhyau punardvau ca tathā rogāḥ ṣaṭsaptati smṛtāḥ |
hatādhimantho nimiśo dṛṣṭirgambhīrikā ca yā |
[1938 ed. 6.1.29]
yac ca vātāhataṃ vartma te na sidhyanti vātajāḥ |
kācoruṇau mārutajo yāpyo bhavati jānatā |
[1938 ed. 6.1.30]
śuṣkākṣipākābhiṣyando yaś ca mārutaparyayaḥ |
adhimanthānyavātaś ca sādhyā mārutajeṣu te |
hrasvajāḍyajalasrāvāvasādhyau pittasambhavau |
[1938 ed. 6.1.31]
parimlāyī ca nīlī ca kāco yāpyaś ca tanmayaḥ |
śuktisyandodhimanthaś ca tathāmlādhyuṣitañca yat |
[1938 ed. 6.1.32]
dṛṣṭiḥ pittavidagdhā ca dhūmadarśī ca sidhyati |
susrāvaḥ kaphaje sādhyo yāpyaḥ kācastu tanmayaḥ |
[1938 ed. 6.1.33]
abhiṣyandodhivātaś ca balāsagrathitantathā ||
dṛṣṭiḥ śleṣmavidagdhā ca pothakyo lagaṇaś ca yat |
[1938 ed. 6.1.34]
krimigranthipariklinnaṃ vartmaśuklārmapiṣṭakaḥ |
śleṣmopanāhāḥ sādhyāste kathitā śleṣmajeṣu tu |
[1938 ed. 6.1.35]
raktasrāvojakājātaṃ śoṇitārśovraṇānvitaṃ |
śukraṃ na sādhyaṃ kācantu yāpyaṃ kṛṣṇaś ca tanmayaḥ |
[1938 ed. 6.1.36]
manthasyandau kliṣṭavartma harṣotpattau tathaiva ca |
sirājātāñjanākhyā ca sirājālaś ca yatsmṛtaṃ |
[1938 ed. 6.1.37]
parvvaṇy athāvraṇaṃ śukraṃ lohitārma tathārjunaḥ |
ete sādhyā vikāreṣu raktajeṣu bhavanti hi ||
[1938 ed. 6.1.38]
pūyāsrāvo nākulāndhyamakṣīpākātyayojalī |
rogāasādhyāś catvāraḥ sarvajeṣu bhavanti hi |
[1938 ed. 6.1.39]
yāpyā vartmāvabandhastu pakṣmakopaḥ bhaviplutaḥ |
piṇḍākṣastu yo vyādhiḥ sirāsu piṭakā ca yā |
prastāryarmādhīmāṃsārma snāyvarmotsaṅginī ca yā |
[1938 ed. 6.1.40]
pūyālasaś cārbudaś ca śyāvakardamavartmanī |
tathārśovartmaśuṣkārśaḥ śarkarāvartma eva ca |
[1938 ed. 6.1.41]
aśophaśophai mahatau pākau bahalavartma ca |
kumbhikinī vartmagatā bisavartma ca sidhyati |
[1938 ed. 6.1.42]
sanimitto nimittaś ca dvāvasādhyau ca bāhyataḥ |
rogāḥ ṣaṭsaptatistvete saṅgraheṇa prakīrttitāḥ |
[1938 ed. 6.1.43]
bhūyas teṣāṃ pravakṣyāmi saṃkhyārūpacikitsitair iti || śālākṛ 1
||
[1938 ed. 6.1.45]
[Adhyāya 2, Śālākyatantra 2]
Draft based on MS K.
athātaḥ sandhigatarogavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.2.1]
navasandhyaśrayaś ca vartmajātāc eka viṃśati |
śuklabhāgaidasekaś ca catvāraḥ kṛṣṇabhāgajāḥ |
[1938 ed. 6.2.3a]
sarvāśrayāḥ sapudam adṛṣṭidvādaśaiva ttu |
dvau tu sarvāśrayā vanyāvanimittanimittajau ||
[1938 ed. 6.2.5a]
pūyālasaḥ soponāhaḥ srāvāḥ parvaṇikālajī |
krimigranthiś ca vijñeyā rogāḥ sandhigatā nava ||
[1938 ed. 6.2.3]
pakvaḥ śophaḥ sandhijeyaḥ satodaḥ
sravet pūyaṃ sa hi pūyālasākhyaḥ |
granthir mahāndṛṣṭisandhāvapākaḥ
kaṇḍusrāvonīrūjāḥ sopanāḥ |
[1938 ed. 6.2.4]
gatvā sandhīnaśrumārgeṇa doṣāḥ
śravantī vāsvāmimvikārāṃ kanīnāt |
tadviśrāvaṃ netranāḍīti caike
tasyāliṅgaṃ kīrtiyeṣye caturdhā ||
[1938 ed. 6.2.5]
pākāt sandhau saṃśraved yam sa pūyaṃ
pūyāśrāvaḥ savikāro matas tu |
śvetaṃ skatraṃ picchilaṃ yaḥ śravet tu
śleṣmāśrāvaḥ savikāraḥ pradiṣṭaḥ |
[1938 ed. 6.2.6]
raktāśrāvaḥ śoṇitajovikāraḥ
śravadūṣṇa tat tu raktam prabhūtaṃ |
hāridrābhaṃ pītam uṣṇaṃ jalam vā
pittāśrāvaḥ saṃśravet sandhimadhyāt ||
[1938 ed. 6.2.7]
tāmrāṃ tanvīn dāhaśūlopapannāṃ
brūyād vaidyaḥ piṭakāṃ parvaṇīkāṃ |
jātā sandhau kṛṣṇaśuklelajī syāt
tasminn eva prathitāḥ pūrvaliṅgaiḥ ||
[1938 ed. 6.2.8]
krimigranthaivartmataḥ pakṣmataś ca
kūryuḥ kaṇḍūṃ krimayaḥ sandhijātāḥ |
nānārūpā vartmaśuklāntasandhau
caranty antarnayanaṃ dūṣayantya iti || 0 ||
[1938 ed. 6.2.9]
|| śālākye dvitīyo 'dhyāyaḥ ||
[Adhyāya 3, Śālākyatantra 3]
Draft based on MS K
athāto vartmagatarogaviñjānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.3.1]
utsaṅnyotha kumbhīkā pothakyo vartmaśarkarāḥ |
tathārśāvarmaśuṣkārśas tathaivāñjanāmikā |
[1938 ed. 6.3.5]
vahalaṃ vartmayac cāpi vyādhir vartmāvavandhakaḥ |
kliṣṭakardamavartmākhyaḥ śyāvavartmas tathaiva ca |
[1938 ed. 6.3.6]
praklinnam apariklinna vartmavātaharañ ca yat | |
arvūda nimiṣaṃ cāpi śoṇitārśaś ca yasmṛtāḥ ||
[1938 ed. 6.3.7]
lagaṇo visanāmā ca pakṣmakopas tathaiva ca |
ekaviṃśatir ityete vikārā vartmasambhavāḥ |
[1938 ed. 6.3.8]
nāmabhis te samūddiṣṭāc sāṃjanaiḥ sampravacyate ||
piḍakābhyantaramūkhī vāhyādhovarmasaṃśrayā |
[1938 ed. 6.3.9]
jñeyā sotsāṅginī nāma piḍākā kṛtiḥ |
kumbhīkavījapratimā piḍakā yasya vartmani |
[1938 ed. 6.3.10]
ādhmāyante bhidyamānāḥ kumbhīkinyas tu tāḥ smṛtāḥ ||
srāviṇyaḥ kaṇḍūrā gurvyo raktasarṣapasammitāḥ || rujāvantyaś ca
piḍakāḥ pothakya iti saṃjñitāḥ ||
[1938 ed. 6.3.11]
piḍakā yā kharā sthūlāḥ śūkṣmābhirabhis amvṛtāḥ |
vartmasthāśarkarānāma sarogāvartmadūṣaṇāḥ |
[1938 ed. 6.3.12]
ervācūvījapratimāpiḍakā mṛduvedanāḥ | śukṣmākharāvartmasthāḥ
arśāvartmastad ucyate |
[1938 ed. 6.3.13]
dīrghāṇkuraḥ kharaḥs tathā dārūṇaisyaktarodbhavaḥ |
vyādhireṣauti vikhyātaḥ śuṣkārśā nāśanāmataḥ ||
[1938 ed. 6.3.14]
dāhatodavatī sravi piḍakāvartmasambhavāḥ |
mṛdvī mandarūjā śukṣmā jñeyā sāñjananāmikā |
[1938 ed. 6.3.15]
vartmopacīyate yasya piḍakābhiḥ samantataḥ |
savarṇṇābhiḥ sthirābhiś ca vidyādvahalavartmavat ||
[1938 ed. 6.3.16]
kaṇḍūrogālpatodena vartmāśophena yo naraḥ |
nabhaḥ sañchādayed akṣi bhaved vandhaḥ sa vartmanāḥ ||
[1938 ed. 6.3.17]
mṛdvalpavedanātāmraṃ yad varṇṇasamam eva ca |
akasmāc ca bhaved raktaṃ kliṣṭavartmati tam viduḥ |
[1938 ed. 6.3.18]
kliṣṭam punaḥ pittayutaṃ śoṇitaṃ vidahed yadā |
tataḥ kliṣṭatvam āpannam ucyate vartmakardamam ||
[1938 ed. 6.3.19]
vartmavadvāhyato taś ca śyāvaṃ śūnāñ ca jāyate |
tadāhuḥ śyāvavarmeti vartmarogaviśoradāḥ ||
[1938 ed. 6.3.20]
arujam vāhyataḥ śūnaṃ vartmayasya naramye hi |
praklinnavartmatam vidyāt klinnam aty arthamn tataḥ ||
[1938 ed. 6.3.21]
yasya dhautāni dhautāni sandidyante punaḥ punaḥ |
vartmānyaparipakvāni nidyapari kinnavartma tat |
[1938 ed. 6.3.22]
vidagdhasandhir niśceṣṭaṃ vartma yasya nirmīlyate |
etad vātahatan nāma jānīyād akṣicintakaḥ |
[1938 ed. 6.3.23]
vartmāntarastham viṣamaṃ granthibhūtam avedanaṃ |
tārvudam iti sarakṣam avilamvi ca ||
[1938 ed. 6.3.24]
nimeṣiṇīḥ sirā vāyuḥ saṃviṣṭaḥ sandhisaṃśrayaḥ |
cālayaty atha vartmāni nimeṣa iti tamviduḥ ||
[1938 ed. 6.3.25]
yaḥ śritau vartmavavetalo mṛduraṃkuraḥ |
tad raktajaṃ śoṇitārśaḥ chinnaś cābhipravardhate |
[1938 ed. 6.3.26]
apākaḥ kaṭhinaḥ sthūlogranthivartmānujorūjaḥ |
lagaṇā savyā nilamveta |
[1938 ed. 6.3.27]
gastīropagataṃ yathā |
visavartmatijātīyāt visapraprakhyodakaśravāṃ
[1938 ed. 6.3.28]
pracālitāni vātena pakṣmāś visaṃ ti hi |
kṣi tti ca |
[1938 ed. 6.3.29]
asite sita mūlakātpataṃ n hy api | |
pakṣmakopaḥ savijñeyāvyādhiḥ paramadāruṇa iti|| ❈ ||
[1938 ed. 6.3.30]
śālākye 3 ||
[Adhyāya 4, Śālākyatantra 4]
Draft based on MS K.
From here to the end of 6.4 is the text of KL 699,
awaiting critical editing
athātaḥ śuklagatarogavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.4.1]
prastāriśuklakṣatajādhimāṃsaḥ snāvarmasamñjñāḥ khalu pañcarogāḥ |
syāc chuktikothārjunapiṣṭakākhyaḥ jālaṃ sirāṇāṃ piḍakāñ ca yāḥ
syuḥ ||
[1938 ed. 6.4.3]
rogā balāsagrathitena sārdham ekādaśaite khalu śuklabhāge ||
prastāri prathitam athārmaśuklabhāge vistīrṇan tanu
rūdhiraprabhaṃ salīlaṃ |
[1938 ed. 6.4.4]
śuklākhyaṃ mṛdu kathayanti śuklabhāge sasvetaṃ samam abhivardhate
cirāntet ||
yan māṃsaṃ pracayam upaiti śuklabhāge padmābhaṃ tad uśanti
lohitārma |
[1938 ed. 6.4.5]
vistīrṇṇaṃ mṛdu vahalaṃ yakṛtprakāśaṃ śyāvam pṛthu ca tathāpi
māṃsakārma ||
syā vā mas chiravahamāṃsavartmabhāge prastori prabhavati mārūtād
viśuṣkaṃ |
[1938 ed. 6.4.6]
śyāvāḥ syuḥ piśitanibhāś ca bindavo ye śuklābhāḥ sitaniyatāḥ sa
śuklisañjñaḥ ||
eko yaḥ śaśarūdhiropamaś ca binduḥ śuklastho bhavati tam arjanam
vadanti |
[1938 ed. 6.4.7]
utsannaḥ salilanibho tha piṣṭaśuklo bindur yaḥ sa bhavati
piṣṭakaḥ suvṛttaḥ ||
jālābhaḥ kaṭhinasiro mahāṃ saraktaḥ santānaḥ smṛta iha
jālasaṃjñitas tu |
[1938 ed. 6.4.8]
śuklasthāḥ sitapiḍākāḥ śirāvṛtāyā yās tāṃ yādasiasamīpajāḥ sirājā
||
kāśābho mṛdur athavāpi vinvakalyau vijñeyo nayanasite
valāsakākhya iti ||
[1938 ed. 6.4.9]
|| sālākya 4 ||
[Adhyāya 5, Śālākyatantra 5]
Draft based on MS K.
athāto kṛṣṇagatarogaviñjānīyam vyākhyāsyāmaḥ
[1938 ed. 6.5.1]
yat savraṇaṃ śuklamathāvraṇaṃañ ca pākāyayaś cāpyajā tathaiva |
catvāra ete nayanāmayāsu kṛṣṇapradeśe niyatā bhavanti ||
[1938 ed. 6.5.3]
nimagnarūpaṃ hi bhavet tu kṛṣṇe sūcyaiva vidhvaś ca vibhāti
yadvai |
srāvaṃ sravedūṣṇamatīva yatra tat savraṇaṃ śukram udāharanti
||
[1938 ed. 6.5.4]
vaihāya sātraprabhaprakāśasalya vramāta śaṃśataṃtat
[1938 ed. 6.5.8cd]
vicchinnamadhyaṃm piśitāvṛtam vā calaṃ sirāsūkṣmam adṛṣṭikṛc ca |
dvitvaggataṃ lohitasantataś ca cirotthitaś vāci vivarjanīta |
[1938 ed. 6.5.6]
uṣṇāśrupātaḥ piḍakā ca netre yasmin bhaven mudganibhaṃ ś ca
śukram |
svetaḥ samākrāmati sarvato hi doṣo hi yasyāsitamaṇḍalan tu |
[1938 ed. 6.5.7]
tam akṣipākāt ayam akṣipākaṃ sarvātmakaṃ varjayitavyam āhuḥ |
ajāpūrīṣapratisorūjāvāṃ salohito lohitapicchilāsraḥ |
vigṛhyaruṣṭaṃ pracayobhyupaiti tañ cājakājātam iti vyavasyet | 0
||
[1938 ed. 6.5.10]
śālākye 5
[Adhyāya 6, Śālākyatantra 6]
Draft based on MS K.
athātaḥ sarvvagatarogavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.6.1]
syandās tu catvāra ihopadiṣṭā stāvanta eva prathitādhimanthāḥ |
śophāmvitośophayutai ca pākāv ity evam etedaśa sampraṃdiṣṭāḥ |
[1938 ed. 6.6.3]
hatādhimanthonilaparyayaś ca śuṣkākṣipākonyata eva vātaḥ |
dṛṣṭistathāmlādhyuṣitā sirāṇāṃ utpātaharṣāvapi sarvvabhāgau |
[1938 ed. 6.6.4]
prāyena sarva nayanāmayās tu bhavanty abhiṣyandanimittamūlāḥ |
tasmād abhiṣyandamayomānam upakuryadām etāśu hitāya dhīmān ||
[1938 ed. 6.6.5]
nistodanastambhanaromaharṣa saṃharṣapārūṣyaśirobhighātāḥ |
viśuṣkabhāvā śiśirāśrutā ca vātābhipanne nayane bhavanti ||
[1938 ed. 6.6.6]
dāhaprapākau śiśirābhinandau dhūmāyanam vāpyasamuchrayaś ca |
uṣṇāśrutāpītakanetratā ca pittābhipanne nayane bhavanti ||
[1938 ed. 6.6.7]
tāmrāśrutā lohitanetratā ca rājyaḥ samantād api lohitāś ca |
pittasya liṅgāni ca kīrtitāni raktābhipanne nayane bhavanti
||
[1938 ed. 6.6.9]
uṣṇābhinandā gurūtākṣiśophāḥ | kaṇḍupadehāvati śītatā ca |
śrāvāvaḥ piccila eva cāpi kaphābhipanne nayane bhavanti ||
[1938 ed. 6.6.8]
vṛddhair etairabhiṣyandair narāṇāmakriyavatāṃ |
tāvantyastvadhirogāḥ syūrnayane tīvravedanāḥ ||
[1938 ed. 6.6.10]
utpāṭyate bhṛśaṃ ca kuryasya nirmarthyate tathā |
śirasordhañ ca tam vidyādadhimanthaḥ svalakṣaṇaiḥ ||
[1938 ed. 6.6.11]
hanyādṛṣṭiśślaiṣmikaḥ saptarātrāt | tathraktajāḥ pañcarātrāt |
ṣaḍrātrādvaāvātikā vai nihanyātmithyācārātpaittikaḥ sadya eva
||
[1938 ed. 6.6.20]
kaṇḍūpadehāśruyutaḥ pakvodumvarasannibhaḥ |
[1938 ed. 6.6.21ab]
saṃrambhī dadyate yas tu sokṣi pākaḥ saśophajaḥ ||
[1938 ed. 6.6.22]
śophahīnāni liṅgāni netrapāke tvaśophaje |
upekṣaṇadakṣi yadābhimantho vātātmakaḥ syandayati prasahyaḥ |
rūjābhir ūgrābhir asādhya eṣa hatābhimanthaḥ kila nāma rogaḥ
||
[1938 ed. 6.6.23]
pakṣmadvayekṣibhruvamāśritas tu yadānilaḥ sañcarati praduṣṭaḥ
paryāyateś cāpi rūjākaroti | taṃ paryayaṃ vātakṛtamvadanti ||
[1938 ed. 6.6.25]
kūnitaṃ dārūṇarukṣmavartma sandidyate cāviladarśanaṃ yat |
sudārūṇaṃ yat pratibodhane ca śuṣkākṣipākopahaṃ tadakṣi ||
[1938 ed. 6.6.26]
yasyāvaṭūkarṇṇaśirohanūṣu manyāgato vāpy anilo 'nyatho vā |
kuryād rujāṃ vai bhruvi locane vātamanyato tamudāharanti ||
[1938 ed. 6.6.27]
amlena bhuktena vidāvā pakvāyate sarvata eva netraṃ |
śophānvitaṃ lohitakaṃ sadāhasentadamlādhyuṣitam vadanti ||
[1938 ed. 6.6.28]
avedanā vāpi savedanā vā yasyākṣirājyobhibhavanti tāmrāḥ |
muhurvirajyanti ca tāḥ satādṛgvyādhiḥ śirotpāta iti pradiṣṭaḥ
||
[1938 ed. 6.6.29]
mohāt sirotpāta upekṣitas tu jāyeta rogas tu sirāpraharṣaḥ |
tatrāśramacchaṃ sravati pragāḍhaṃ tathā na śakrotyabhivīkṣituṃ
ceti || ||
[1938 ed. 6.6.30]
śālākye 6
[Adhyāya 7, Śālākyatantra 7]
Draft based on MS K.
athāto dṛṣṭigatarogavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
[1938 ed. 6.7.1]
masūradalamātran tu pañcabhūtaprasādajāṃ| |
khadyotavisphuliṅgābhāsiddhāṃ tejobhir avyayaiḥ ||
[1938 ed. 6.7.3]
āvṛtāmpaṭalenokṣṇorvāhyena vivarākṛtiṃ | |
śītasātmyāṃ nṛṇāṃ hanti māhurnayanacintakāḥ |
[1938 ed. 6.7.4]
rogāṃstadāśrayāṃ ghorāṃ ṣaṭ vā pracakṣate |
paṭalānupraviṣṭasya timirasya ca lakṣaṇaṃ |
[1938 ed. 6.7.5]
sirābhir abhisamprāpya vigulaibhyantare bhṛśaṃ |
prathame paṭale yasya rogādṛṣṭaṃ vyavasthitāḥ ||
[1938 ed. 6.7.6]
avyaktāni sa rūpāṇi kadācidatha paśyati ||
dṛṣṭir bhṛśamvihvalati dvitīyaṃ paṭalaṃ gate ||
[1938 ed. 6.7.7]
makṣikāṃ maśakāṃś cāpi jālakāni ca paśyati |
maśulāni patākāṃś ca marīcyaḥ kuṇḍalāni ca |
[1938 ed. 6.7.8]
paripākāṃś ca vividhāṃ varṣamabhrāstamānsi ca |
dūrasthānyapi rūpāṇi manyate ca samīpataḥ |
[1938 ed. 6.7.9]
samīpasthāni dūre ca dṛṣṭerdarśanavibhramāt |
yatnavānapi cātyarthaṃ sūcīpāśaṃ na paśyati |
[1938 ed. 6.7.10]
ūrdhvam paśyati nādhastāṃ tṛtīyam patalaṃ gate ||
mahānapi ca rūpāṇi cchāditānīvacāmvaraiḥ |
[1938 ed. 6.7.11]
karṇanāsākṣi hīnāni vikṛtānīvapaśyati |
yathādoṣañ ca rajyetardṛṣṭirdoṣe valīyasi |
[1938 ed. 6.7.12]
adhasthe ca samīpasthaṃ dūrasthañ coparisthitaḥ |
pārśvasthe ca tathā doṣe pārśvasthāni ca paśyati |
[1938 ed. 6.7.13]
samantāt tu sthite doṣe saṃkulāni prapaśyati |
dṛṣṭimadhyesthi te doṣe saha ñ ca paśyati |
[1938 ed. 6.7.14]
dvidhāśrite dvidhā paśyed vahudhā cānavasthite |
doṣe dṛṣṭāśrite tiyagekaṃ vai samyate dvidhā |
timirākhya sa vai doṣaś ca caturtha paṭalṃ gataṃḥ |
[1938 ed. 6.7.15]
ruṇaddhi sarvato dṛṣṭiliṅganāśamataḥ paraṃ |
asminnapi na te na mobhūte nātirūḍhe mahāgada |
[1938 ed. 6.7.16]
candrādityau sanakṣatrāvantarikṣe ca vidyutaḥ |
nirmalāni ca tejāṃsi bhrājiṣṇūni ca paśyati |
[1938 ed. 6.7.17]
sa eva liṃganāśas tu nīlikākācasaṃjñitaḥ |
vātena cāpi rūpāṇi bhramantīvahi paśyati |
[1938 ed. 6.7.18]
āvilānyarūṇābhāni vyāviddhānīva pārśvataḥ ||
pittenādityakhadyotaśakracāpatāśakra cāpataḍiḍguṇāṃ |
[1938 ed. 6.7.19]
nṛtyantaś caiva śikhinaḥ sarvaṃ kṛṣtaś ca paśyati |
kaphenāñ bhojahārendraśaṃkhāmvumivatārakāḥ |
[1938 ed. 6.7.20]
paśyanta iva rūpāṇi sigdhāni ca himāni ca |
[1938 ed. 6.7.21cd]
paśyed raktāni raktena tamāṃsi vividhāni ca ||
[1938 ed. 6.7.22cd]
sasitāny a kṛṣṭāni pītāny api ca mānavaḥ |
[1938 ed. 6.7.22ab]
sannipātena citrāṇi viplatānīva paśyati ||
[1938 ed. 6.7.23cd]
vahudhā vā dvidhā vāpi sarvāṇyeva samantataḥ |
hīnādhikāṅgānyathavā jyotīṃṣyapi ca bhūyaśaḥ |
[1938 ed. 6.7.24]
pittaṃ kuryāt parimlāyi mūrcchitaṃ sūryatejasā |
pitā diśastathānyo vā ravīniva ca paśyati |
[1938 ed. 6.7.25]
vikīryamāṇaṃ khadyotāṃ kṣāṃ teḥjāṃsi cottaraṃ |
vakṣāmi ṣaḍvidhaṃ rāgairliṅganāśamataḥ paraṃ ||
[1938 ed. 6.7.26]
rāgorūṇe mārutajaḥ pradiṣṭāmlī ca nīlaś ca tathaiva pittāt |
kaphāt sitaḥ śoṇitajaḥ saraktaḥ samasta doṣaprabhavas tu citraḥ |
[1938 ed. 6.7.27]
arūṇammaṇdalaṃ dṛṣṭāsthūlakācorūṇas tu saḥ |
parimlāyini roge syāmlāyīpañcamaṇḍalaṃ |
[1938 ed. 6.7.28]
doṣakṣayāt svayaṃ tatra kadācin syāt tu darśanaṃ |
arūṇaṃ maṇḍalaṃ vātāt cañcalam parūṣan tathā ||
[1938 ed. 6.7.29]
pittato maṇḍalaṃ nīlaṃ kāṃsyābhañ vā sapītakaṃ |
śleṣmaṇā vahulaṃ snigdhāṃ śaṃkha kṣīrendupāṇḍuraṃ |
[1938 ed. 6.7.30]
calaḥ padmapalāśasthaḥ śuklo vindur ivāmbhasaḥ |
[1938 ed. 6.7.31ab]
mṛdyamāne ca nayane ca nayane maṇḍalaṃ tadvisarpati |
pravālapadmapatrābhaṃ maṇḍalaṃ śoṇitātmakaṃ |
[1938 ed. 6.7.32]
dṛṣṭirāgo bhavec citro liṃganāśe tridoṣaje |
yathāsvaṃ doṣaliṃgāni sarveṣveva bhavanti hi ||
[1938 ed. 6.7.33]
tathā naraḥ pittavidagdhadṛṣṭiḥ kaphena cānyastvatha dhūmadarśī |
[1938 ed. 6.7.34cd]
yo hrasvajātyo nakulāndhatā ca gambhīrasaṃjñā ca tathaiva dṛṣṭiḥ
|
[1938 ed. 6.7.35ab]
ṣaḍliṅganāśo viṣame ca rogā dṛṣṭyāśrayāḥ ṣaḍeva caiva ||
[1938 ed. 6.7.34ab]
pittena duṣṭena yutā tu dṛṣṭiḥ pītā bhavedyasya narasya kiñcit |
[1938 ed. 6.7.35cd]
pītāni rūpāṇi ca manyate yaḥ savai raraḥ pittavidagdhadṛṣṭiḥ ||
prāpte tṛtīyaṃ paṭalan tu doṣe divā na paśyen niśi vekṣate saḥ
||
[1938 ed. 6.7.36]
tathā naraḥ śleṣmavidagdhadṛṣṭis tāny eva śuklāni hamanyate tu |
[1938 ed. 6.7.37]
triṣu sthito yaḥ paṭaleṣu doṣo naktāndhyam āpādayati prasahyaṃ |
divā sa sūryānugṛhītadṛṣṭiḥ paśyet tu rūpāṇi kaphālpabhāvāt
||
[1938 ed. 6.7.38]
śokajvarāyāsaśirobhitāpairabhyāhatā yasya narasya dṛṣṭiḥ ||
dhūmārn sa vaipaśyati sarvvabhāvāṃstan dhūmadarśīti vadanti rogaṃ
||
[1938 ed. 6.7.39]
yo hrasvajātyo divaseṣu kṛcchrādhhrasvāṇi rūpāṇi ca tena paśyet |
vidyotate yasya narasya dṛṣṭirdoṣābhipannā nakulasya yadvat |
[1938 ed. 6.7.40]
citrāṇi rūpāṇi divāsu paśyet sa vai vikāro nakulāndhyasaṃjñaḥ ||
dṛṣṭirvirūpā śvasanopasṛṣṭā saṃkucyatebhyantarataś ca yāni |
[1938 ed. 6.7.41]
rujavagāḍhañ ca tam akṣirogaṃ gambhīriketi pravadanti tajjñāḥ ||
vāhau punar vā vihayau pradiṣṭau nimittataś cāpy animittataś ca |
[1938 ed. 6.7.42]
nimittajās tatra manobhitāj jñeyas tv abhiṣyantanidarśanam saḥ ||
surarṣigandharvamahoragāṇāṃ sandarśanenāpi ca bhāskarasya ||
[1938 ed. 6.7.43]
hanyeta dṛṣṭirmanujasya yasya saliṅganāśastvanimittasaṃjñaḥ |
tatrākṣi vispaṣṭaṃ mivābhi bhāti vaidūryavarṇā vimalā ca dṛṣṭiḥ
||
[1938 ed. 6.7.44]
ityete nayanagatā maye harogānirdiṣṭāḥ pṛthagiha ṣaṭ vā saptatiś
ca |
teṣāṃ ye pṛthagapṛthak va spaṣṭārthaśṛṇuta cikitsitaṃ yathāvad
iti || ❈ ||
[1938 ed. 6.7.46]
śālākye 7 ||
[Adhyāya 8, Śālākyatantra 8]
Draft based on MS K.
athātaś cikitsāpravibhāgī vyākhyāsyāmaḥ |
[1938 ed. 6.8.1]
ṣaṭ saptatir yebhihitā vyādhayo nāmalakṣaṇaiḥ |
teṣāñ cikirsitam idaṃ samāsādyās ataḥ śṛṇuḥ ||
[1938 ed. 6.8.3]
chedyās teṣu daśaikañ ca nava lekhyā bhavanti hi ||
bhedyāḥ pañca tu rogām syur vyadhyāḥ pañcadaśaiva tu |
[1938 ed. 6.8.4]
dvādaśāśastrakṛtyāś ca yapyāḥ sapta bhavanti ca |
rogā varjayitavyāḥ syur daśapañca ca jānatā| asādhau ca bhavetāṃ
tu yāpyo vāgantu saṃjñitau ||
[1938 ed. 6.8.5]
arśānvitaṃ bhavati vartma tu yasya cārśaḥ | śuklan
tathārvudamatho piḍakāḥ sirājāḥ |
jālaṃ sirājam atha pañcavidhaṃ tathārma chedyā bhavanti saha
parvaṇi kāmayena ||
[1938 ed. 6.8.6]
utsaṅginī vahalakardamavartmanī ca śyāvañ ca yac ca paṭhitaṃ
tviha vaddhavartma |
kliṣṭañ ca pothakiyutaṃ khalu yat tu vartma kumbhīkinī ca
sahaśarkarayā ca lekhyāḥ ||
[1938 ed. 6.8.7]
śleṣmopanāhalagaṇau tu visañ ca nedyā granthiś ca yaḥ krimikṛto
ñjananāmikā ca ||
ādau sirā nigaditās tu prayoge pākau cayo nayanaḥ yavanonyataś ca
||
[1938 ed. 6.8.8]
pūyālasāni manthasaṃjñā syandāś ca yānty upaśamanti
sirāvyadhaiste |
śuṣkākṣipākakaphapittavidagdhadṛṣṭiṣvamlākhyaśukrasahitārjunapiṣṭakena|
[1938 ed. 6.8.9]
aklinnavartmahutabhugdhvajadarśiśukti praklinnavartmasu tathaiva
valāsasaṃjñāḥ |
āgantunāma ya ytena ca dūṣitāyāṃ dṛṣṭyāṃ na śastrapatanaṃ
pravadanti vaidyāḥ ||
[1938 ed. 6.8.10]
sampśyataḥ ṣaḍ api bhitās tu kāvās te pakṣmakopasayitās tu
bhaadanti yāpyāḥ ||
catvāra eva pavanaprabhavās tv asādhyā dvau pittajau
kaphanimittaja eka eva | catvāra eva rūdhiraprabhavos tridoṣās
tāvanta eva suruṇau ca tathāparau dvāv iti ||
[1938 ed. 6.8.11]
śālākyasthāne || 0 ||
[Adhyāya 9, Śālākyatantra 9]
Draft based on MS K.
athāto vātābhiṣyandapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.9.1]
purāṇaṃ sarppiṣāsnigdhau syandādhīmanthapīḍitau |
svedayitvā yathānyāyaṃ sirāvyadham upācaret |
[1938 ed. 6.9.3]
sampādayed bastibhiś ca samyak snehaviracitau |
tarpaṇaṃ puṭapākaiś ca dhūmair āścyotanais tathā |
[1938 ed. 6.9.4]
nasyaiḥ snehaparīṣekaiḥ śirobastibhir eva ca |
vātaghnānūpajalajāṃ māṃsāmlaṃkvāthasevanaiḥ |
[1938 ed. 6.9.5]
catuḥ snehaiḥ sukhoṣṇaiś ca tat pītām varatāpanaiḥ |
payobhir veśavāraiś ca pāyasaiḥ sālvaṇais tathā |
[1938 ed. 6.9.6]
bhiṣak saṃpādayed etām upanāheś ca pūjitaiḥ |
grāmyānūpodakaiḥ snigdhaiḥ rasaiḥ phalarasāyutaiḥ |
[1938 ed. 6.9.7]
susaṃskṛtaiḥ payobhiś ca tayor rahāra iṣyate |
bhuktopari piveyātāṃ ghṛtaṃ to ca pipāvanau |
[1938 ed. 6.9.8]
eraṇḍapallave mūle tvaci vāthaṃ payaḥ śritaṃ |
[1938 ed. 6.9.11cd]
kaṇṭhakārāś ca mūlāsyāṃ sukhoṣṭaṃ sevanahitaṃ |
sendhavodīcyamadhukapippalībhir ayo pi vā |
[1938 ed. 6.9.12]
hitamardhodakaṃ seke tathāścyotanam eva ca |
hrīveracakraśāṅgaṣṭhodumvaratvakṣu sādhitaṃ |
[1938 ed. 6.9.13]
sāmbhasāpayasājena śūlāścyotanam uttamaṃ ||
madhukaṃ rajanīpathyādevadārūś ca pīṣayet |
[1938 ed. 6.9.14]
ājenapayasā śreṣṭhamabhiṣyane tadañjanaṃ ||
gairikaḥ saindhavaṃ kṛṣṇaṃ nagaraṃ ca yathottaraṃ |
[1938 ed. 6.9.15]
piṣṭaṃ dviraṃśatobhir vā kāñjanam iṣyate ||
snehāñjanañ cātra hitaṃ vakṣyate tadyathāvidhiḥ |
[1938 ed. 6.9.16]
rogo yaś cānyatovāto yaś ca mārūtaparyayaḥ |
anenaiva vidhānena bhiṣak tānyapi sādhayet ||
[1938 ed. 6.9.17]
pūrvabhaktahitaṃ sarpiḥ kṣīrañcātrātha bhojayet | vṛkṣādanyāṃ
kapittheca pañcamūle mahatyapi|
[1938 ed. 6.9.18]
sakṣīrakarkaṭarase siddhañ cā pivet ghṛtaṃ |
pānam vā hitam atrāhuḥ pakvāś cārtragalāgnikaiḥ |
[1938 ed. 6.9.19]
sakṣīraṃ meṣaśṛṃgāś ca sarpirvīratarepi ca |
saindhavaṃ dārūśuṇṭhī ca mātuluṅgaraso ghṛtaṃ |
[1938 ed. 6.9.20]
stanyodakāvaṃ karttavyaṃ śuṣkapāke tadañjanaṃ |
pūjitaṃ sarpiṣaś cātra pānamakṣṇoś ca tarpaṇaṃ |
[1938 ed. 6.9.21]
ghṛtena jīvanīyena nasyaṃ tailena cānunā |
pariṣekohitaś cātra payaḥ śītaṃ sasaindhavaṃ |
[1938 ed. 6.9.22]
rajanādārūsiddham vā sendhavena sāmāyutaṃ |
sarpiryutam stanya dhṛṣṭamañjane ca mahauṣadhaṃ |
[1938 ed. 6.9.23]
vasā vānūpajalajāḥ saindhavena samāyutāḥ |
nāgaronmiśritāḥ kiñcic chuṣkapāke tadañjanaṃ |
[1938 ed. 6.9.24]
pavanaprabhavā rogā ye kecid dṛṣṭināśanāḥ |
vījenānena matimān steṣu karmaprayojayet iti ||
[1938 ed. 6.9.25]
śālākye || || 0 ||
[Adhyāya 10, Śālākyatantra 10]
Draft based on MS K.
athātaḥ pittābhiṣyandapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
[1938 ed. 6.10.1]
pittasyānde paittike cādhimanthe sirāvyadhaḥ sraṃsanañ
cādhyudāraṃ |
akṣṇo sṛ puṭapākāñjanāni ca kramaḥ sarvaḥ pittavīsarpahā ca ||
[1938 ed. 6.10.3]
gundraṃ śāliṃ śaivalaṃ darbhamikṣur nalaṃ lodhraṃ vetasam
padmakañ ca |
[1938 ed. 6.10.4ab]
drākṣākṣaudraṃ candanañ cotpalañ ca stiyāḥ stanyarasamikṣāḥ sitā
ca |
[1938 ed. 6.10.5ab]
padmam patraṃ yaṣṭhi sākaṃ haridrāṃ tathānantā cāpi
sambhṛtyasarpiḥ |
[1938 ed. 6.10.4cd]
siddhaṃ sekatarpaṇo cāñjane ca hitaṃ kṣīraṃ cā me te dhūmakai |
[1938 ed. 6.10.5ab]
yojyo vargo vyasta eṣo dvidhā vā ca sacāpi nasyethāvat |
kriyāḥ sarvāḥ pittaharām ca śastāḥ tryahādūrdhvaṃ kṣīrasarpiś ca
nasyaṃ |
[1938 ed. 6.10.6cd]
pālāśaṃ syācchoṇitaṃ cāñjanārtham bhavetkāryaṃ śarkarā
kṣaudrayuktaṃ |
rasakriyāṃ śarkarākṣaudrayuktaṃ pālindyām vā madhuke cāpi kuryāt
|
[1938 ed. 6.10.7]
mustaṃ phenaḥ sāgaraṃ sotpalañ ca krimighnailādhātrivījād rasañ
ca |
[1938 ed. 6.10.8]
kāryaṃ cūrṇāñjanārthaṃ raso vā stanyopeto dhātakīsyandanābhyāṃ |
yoṣitstanya śātakumbhaṃ vighṛṣṭaṃ sitākṣaudre kiṃśukādvāpi puṣpāṃ
|
[1938 ed. 6.10.9]
lodhraṃ drākṣāṃ śarkarāñcotpalañ striyāḥ stanye ṣaṣṭisākaṃ kṛtañ
ca |
piṣṭvā kṣīre varṇakasya tvacaṃ ca vaijalonmiśrañ candanodūmvarañ
ca |
[1938 ed. 6.10.10]
kṣaumāvardham pathyamāścyotane vā | ghṛtabhṛṣṭaṃ yaṣṭisāhvaṃ
salodhraṃ |
toyonmiśraṃ kārśamarīdhātripathyāstathaivāḥ kaṭphalañ cāmvunaiva
|
[1938 ed. 6.10.12]
eṣā kriyāmlākhyurṣitasaśuktau kāryā sarvāvyapavarjyaḥ sirāṇāṃ |
[1938 ed. 6.10.13]
sarpiḥ peyaṃ traiphalaṃ tailvakam vā peyaṃ vā kevalaṃ yat purāṇaṃ
|
doṣe kṛtes tu krikayāmadhastāc chītair dravyair añjanān yasya
kuryāt |
[1938 ed. 6.10.14]
vaidūryam vā sphāṭikaṃ vidrumañ ca muktāṃ śaṃkhaṃ cāñjanaṃ
cāñcanañ ca |
sa candanaṃ śarkarākṣaudrayuktaṃ śuktiṃ hanyād añje naitad āśuḥ |
[1938 ed. 6.10.15]
ghṛtaṃ pived dhūmadarśī naras tu
vidhiṃ kuryāt pittaharañ ca sarvam iti ||
[1938 ed. 6.10.16ab]
aupadravaṃ sandhigataṃ vartmaśuklagataṃ tathā |
kṛṣṇagataṃ sarvagataṃ dṛṣṭirogam athāparaṃ ||
[1938 ed. 6.10.16.add1]
cikitsāpravibhāñ ca vātābhiṣyandapittakaiḥ |
śālākyakāśirājena proktaṃ vai prathamo daśa ||
[1938 ed. 6.10.16.add3]
śālākye || ❈ ||
[Adhyāya 11, Śālākyatantra 11]
Draft based on MS K.
athātaḥ śleṣmābhiṣyandapratiṣedham vyākhyāsyāmaḥ |
[1938 ed. 6.11.1]
syandādhimanthaikaphajau jayet śiroṇām atha mokṣaṇena |
svedāvapīḍāñjanasya dhūmaitathai tīkṣṇaiḥ kavaḍagrahaiś ca |
[1938 ed. 6.11.3]
uṣṇais tathāścyotanasamvidhānais tathaiva rukṣaiḥ puṭapākayogaiḥ
|
tryahāṃ tryahā ccāpy apatarpaṇānte tau prātar annaṃ hitam
āpnuyātāṃ |
[1938 ed. 6.11.4]
phaṇijjhakosphutakapitthavilveṣa dhattūrapīlūsurasārkabhāgoḥ |
svedam vidadhyād athavātralepaṃ varhiṣṭhaśuṇṭhīsuradārukuṣṭhaiḥ |
[1938 ed. 6.11.5]
sindhūprasutaṃ triphalāmadhukaprapauṇḍarīkāñjanatutthatāmraiḥ |
[1938 ed. 6.11.6]
vartmyāñjane syur jalasamprapiṣṭhā pathyā haridrā maricāñ janair
vā
trīṇyupaṇāni triphalā haridrām viḍaṃgasārañ ca samāni ca syuḥ |
[1938 ed. 6.11.7]
varhiṣṭhakuṣṭhesuradārūṇaśaṃkhapāṭhānakhavyoṣamanaḥ śilā ca |
mūrvvāś ca jāśyā mūkulāni cāpi piṣṭhvāmvunaitāni bhiṣagvidadhyāt
|
[1938 ed. 6.11.8]
phalaṃ prakīryātvathavāpiśigrāḥ puṣpañca tulyaṃ vṛhadarśanasya |
rasāñjanañ candanasaindhavañ ca manaḥśilāle laśunañ ca tulyaṃ |
[1938 ed. 6.11.9]
piṣṭhvātha varttī vidadhīta samyag na detu dhīmāṃ
kaphajeñjanārthaṃ |
roge valāsagrathitentujānḥ tu kuryād idaṃ syāt praviśāṣyadehaḥ |
[1938 ed. 6.11.10]
nīlāṃ yavānājapayonnupītāṃ saṃśādhya saṃśoṣya tato nūdahya |
[1938 ed. 6.11.11]
takṣārakalyena ca bhasmadhīmāṃ pakvam vidadhyādathaveśūnāḍyāṃ |
etadvalāsagrathiteñjanaṃ syāt kalpas tatthaivaiṣaphaliñjakeṣu |
[1938 ed. 6.11.12]
mahauṣadhaṃ māgadhikāś ca mukhyāṃ sasandhavaṃ yat maricañ ca
śuṣkaṃ |
tatmātuluṅgasya rasena piṣṭaṃ netrāñjanaṃ piṣṭakamāśu hanyāt |
[1938 ed. 6.11.13]
phaler vṛhatyā magadhodbhavānāṃ kalkaṃ niravāt vāt
phalapākasīndhya
śrotojayuktaṃ tata uddhṛtaṃ syāt tadvātra pathyaṃ vidhireṣa cāpi
||
[1938 ed. 6.11.14]
vārtākiśigrumṛgaja paṭolakirātatiktāmalakīphaleṣu ||
kāsīsasāmudrarasāñjanāni jātyās tathā kṣārakam eva cāpi |
[1938 ed. 6.11.15]
paklinnavartmany upadiśyet etu yogāñjanaṃ tan madhunā vighṛṣṭaṃ |
nādeyamagryalavalañ ca śuklaṃ nepālajātāñ ca samāsatas tu |
[1938 ed. 6.11.16]
samātuluṃgādrasa eṣayogaḥ kaṇḍun nihanyāt sakṛdañjanena ||
saśṛṅgaveraṃ suradārū mukhyaṃ sindhuprasūtaṃ mukulañ ca jātyāḥ |
[1938 ed. 6.11.17]
surāsupiṣṭaṃ svidamañjanan tu kaṇḍvāñ ca śophe ca hitaṃ vadanti |
syandādhimanthakramam ācarec ca sarveṣu caiteṣu sadā pramatta iti
||
[1938 ed. 6.11.18]
śālākye || 0 ||
[Adhyāya 12, Śālākyatantra 12]
Draft based on MS K.
athāto raktābhiṣyandapratiṣeḍhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.12.1]
manthasyandausirotpātaṃ sirāharṣañ ca raktajaṃ |
ekenaiva vidhānena cikitsec caturo gadāṃ |
[1938 ed. 6.12.3]
vyādhyartāś caturopyatāṃ snigdhāṃ kombhena sarppiṣā |
rasairūdārair athavā sirāmokṣeṇa yojayet |
[1938 ed. 6.12.4]
viriktānām pragāḍhañ ca sirānyeṣām viśodhayet |
vairecanikasiddhena sitāyuktena sarpiṣā |
[1938 ed. 6.12.5]
tataḥ pradehām pariṣecanāni tasyāni dhūmāni yathā svam eva |
āścyotanābhyañjana tarpaśāni svigdhāṃś ca kāryān puṭapākayogāṃ |
[1938 ed. 6.12.6]
rujāyāñ cāpyarbhṛśaṃ svedās tu mṛdavo hitāḥ |
akṣṇor api samantāc ca pātanan tu jalaukasāṃ |
[1938 ed. 6.12.8]
ghṛtasya mahatī mātrā pītā cārti niyacchati |
pitābhiṣyandaśamano gaṇam cāṣpyupayāditaḥ |
[1938 ed. 6.12.9]
kaserumadhukānāñ ca cūrṇamamvarasamvṛtaṃ |
stanyamapsvāntarikṣāsu hitamāścyotanaṃ sadā |
[1938 ed. 6.12.10]
śrīparṇīpāṭalīdhātrī dhātakīvilvakārjunāt |
puṣpāṇyatha vṛhatyau ca vimvīloṭāś ca tulyaśaḥ |
[1938 ed. 6.12.11]
mañjiṣṭhā cāpi madhunā piṣṭvā cakṣurasena vā |
rudhirasyandaśāntyartham etad añjanam iṣyate |
[1938 ed. 6.12.12]
candanan tugaram patraṃ śilājatu sakuṅkumaṃ |
rajastāmramayaṃ tutthaṃ nimvakāśī samañjanaṃ |
[1938 ed. 6.12.13]
trapu kāsaṃ malaś cāpi piṣṭvā puṣparasena tu |
vidvudāyāṃ kṛtā vartyaḥ pūjitaś cāñjane tu tāḥ |
[1938 ed. 6.12.14]
sarpiḥ kṣaudraṃ cāñjanaṃ syāt sirotpātasya bheṣajaṃ |
tadvat saindhavakāsīsaṃ stanyayuktaṃ tu pūjitaṃ ||
[1938 ed. 6.12.15]
madhunā śaṃkhanepālī tutthadārvyaḥ sasaindhavā |
rasaḥ śirīṣa puṣpādvā surāmaricamākṣikaiḥ |
[1938 ed. 6.12.16]
yuktātha madhunā vāpi gairiko hitasañjanaṃ ||
śirāharṣañjanaṃ kuryāt phāṇitaṃ madhusaindhavaṃ |
[1938 ed. 6.12.17]
madhunā tārkṣyajaṃ śailam vā kāsīsam vā sasaindhavaṃ |
vetamāmlaṃ stanyayuktaṃ kāsīsam vā sasaindhavaṃ |
[1938 ed. 6.12.18ab]
paittikān tu vidhiṃ kuryād kṛtsnaṃ arjunaśāntaye ||
sitekṣu madhukakṣedra dārvvīstanyaiḥ sasandhavaiḥ |
[1938 ed. 6.12.19]
sekāñjanañ cātra hitamamlairāścyotanais tathā |
si tāmadhukakaṭvāṅgamastukṣaudrāmlasaindhavaiḥ |
[1938 ed. 6.12.20]
vījapūrakako lāmladābhimāmlaiś ca yuktitaḥ |
ekaśo vā dviśo vāpi yojitam vā tribhis tribhiḥ |
[1938 ed. 6.12.21]
sphaṭikaṃ kuṃkumaṃ śaṃkhā madhukaṃ madhu cāpi hi |
śaṃkhakṣaudrasitāyuktaḥ sāmudra phena eva ca |
[1938 ed. 6.12.22]
dvāvetau vihitau yogāvañjanārjunanāśanau ||
saindhavakṣaudrakatakaṃ sakṣaudram vā rasāñjanaṃ |
[1938 ed. 6.12.23]
kāsīsam madhunā cāpi yojyamatrāñjane sadā |
lohacūrṇṇāni sarvāṇi dhātavo lavaṇāni ca |
[1938 ed. 6.12.24]
ratnāni dantāḥ śṛṅgāṇi gaṇāś cāpy upapāditaḥ |
kukkuṭāśukapālāni lasunaṃ kaṭuka trikaṃ |
[1938 ed. 6.12.25]
karañjavījamelā ca lekhanīyāñjanaṃ smṛtaṃ ||
raktaprasādanavatā pūṭapāke na sādhitā |
[1938 ed. 6.12.26]
sampāditasya vidhnā kṛtsnena syandaghātinā |
anenāpācarec cukramavraṇaṃ kuśalo bhiṣak |
[1938 ed. 6.12.27]
uttānam vā vagāḍham vā karṣayec cāpi savraṇaṃ |
śirīṣavījamaricapippalīsaindhavair api |
[1938 ed. 6.12.28]
śukrapragharṣaṇaṃ kārya madhunā saindhave na tu |
[1938 ed. 6.12.29]
kuryād añjanayogā vā samyak ślokārdhikāvimau |
[1938 ed. 6.12.30]
śaṃkhakolāstikanaka drākṣāmadhukamākṣikaiḥ |
sūrādantyārṇavamalaiḥ śirīṣakusumena ca |
[1938 ed. 6.12.31]
kṣārāñjanaṃ vā vitared valāsagrathitāpahaṃ |
mudgām vā nistuṣāṃ piṣṭvā śaṃkhakṣaudrasitāyutāṃ |
[1938 ed. 6.12.32]
madhukasāraṃ madhunā yojayed cāñjane sadā |
vibhītakāsthimajjā vā sakṣaudrā śukraśāntaye ||
[1938 ed. 6.12.33]
śaṃkhāsynta madhudākṣā mayūtakatakāni vā |
[1938 ed. 6.12.34ab]
vaṃśajārūṣkarau tālaṃ nālikerañ ca tad dahet |
kṣāravan śrāvayec cūrṇṇaṃ karabhātu bhāvayet |
[1938 ed. 6.12.35]
vahuśoñjanayetatsyācchukravaivarṇṇanāśanaṃ |
[1938 ed. 6.12.36]
saśophaś cāpyaśophañ ca dvau pākau yau prakīrtitau |
śārīrā hitās tatra vida sirām bhiṣak |
[1938 ed. 6.12.38]
sekāścyotananasyāni puṭapākāñś ca yojayet |
sarvataś cāpyaśuddhasya kartavyam idamajanaṃ |
[1938 ed. 6.12.39]
tāmrapātrasthitam māṃsaṃ sarpiḥ saindhavasaṃyutaṃ |
maireyam vā vidhātavyaṃdadhyuttarakam eva vā |
[1938 ed. 6.12.40]
ghṛtāṃ kāṃsamalopetāṃ stanyam vāpiṃ sasandhavaṃ |
madhūkasāram madhunā tulyāṃśaṃ gairikena vā |
[1938 ed. 6.12.41]
sarpiḥ saindhavatāmrāṇi yoṣitstanyayutāni vā |
dāḍimairāvatāśmantakolāmlamadhusaindhavaiḥ | rasakriyām vā
vipacet samyak pākajighāṃsayā |
[1938 ed. 6.12.42]
māsasaindhavasaṃyuktaṃ sthitaṃ sarpiṣi nāgaraṃ ||
āścyotanāñjane yojyāmavalākṣīrasaṃyutaṃ ||
[1938 ed. 6.12.43]
puṣpaṃ mālatyāḥ saindhavaṃ śṛṅgaveraṃ sāro vaiḍaṅgaḥḥ
pippalītaṇḍūaś ca |
etat piṣṭvāt kṣaudrayuktyāñjanārthaṃ samya yuktaṃ nirviśaṃkaḥ
pradadyāt ||
[1938 ed. 6.12.44]
pūyālase śoṇitamokṣaṇaṃ eva vidhistathaivāpyupanāhanaś ca |
kṛtsno vidhiścekṣaṇapākahantā yathābhidhānaṃ bhiṣajā prayojyāṃ |
[1938 ed. 6.12.45]
kāsīsasindhuprabhavājaneś ca hitaṃ bhaved añjanam eva cātra |
kṣaudrāndvitair ebhir athaiva ca syādanyatra
tāmrāyasacūrṇṇayuktaiḥ |
[1938 ed. 6.12.46]
snehādinā samyag upāsya doṣāṃ tṛptiṃ vidhinena yathāsvam eva |
aklinnavartmānam upakrameta sekāñjanāścyotananasyadhūmaiḥ |
[1938 ed. 6.12.47]
mustāharidrāmadhukapriyaṃgu siddhārthalodhrositaśārivābhiḥ |
kṣuṇṇābhir āścyotanam eva kāryam atrāñjanaṃ cāñjanamākṣika syāt
||
[1938 ed. 6.12.48]
patraṃ phalaṃ cāmalakasya pakvā kriyām vidadhyād athavāñjanārthaṃ
|
vaṃśasya cā mūlena sakriyāṃ tu vartīkṛtāṃ tāmrakapālapakvāṃ |
[1938 ed. 6.12.49]
rasakriyāṃ vā viphalāvipakvāṃ palāśapuṣpaiḥ karavīrajair vā |
piṣṭvān ca jānāṃ payasāmalam vā kāṃsasya dagdhā saha tāntavena |
[1938 ed. 6.12.50]
pratyañjanatatmaricairūpetaṃ cūrṇṇatāmrasya sahābhiyuñjyāt |
[1938 ed. 6.12.51ab]
praklinnavartmāny areta eva yogāḥ prayojyāḥ prasamīkṣya doṣān iti
|| ||
[1938 ed. 6.12.52]
śālākye 2 || 0 ||
[Adhyāya 13, Śālākyatantra 13]
Draft based on MS K.
athāto lekhyarogapratiṣedham adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.13.1]
nava ye lekhyasādhyās tu sāmānyasteṣv asamvidhiḥ |
snigdhavāntaviriktasya nivātātapasaṃsadi |
[1938 ed. 6.13.3]
āptair dṛḍhaṃ gṛhītasya veśmanyutānaśāyinaḥ | sukhodakaprataptena
vāsasā susamāhitaḥ | svedayed vartmanirbhujya
vāmāṅguṣṭhāṅgulisthitaṃ |
[1938 ed. 6.13.4]
vartvyāveś ca ta plotaṃ sasyas nnaṃ tato likhet |
[1938 ed. 6.13.5.1]
śastreṇa patrair athavā tato rakte sthite punaḥ |
[1938 ed. 6.13.6]
svedyasaindhavacūrṇṇena pratisāryasukhāmvunā |
[1938 ed. 6.13.7]
prakṣālya siktaṃ haviṣā vraṇavatnsamupācaret |
[1938 ed. 6.13.8]
vyāsatas te tad akhilaṃ vidhānaṃ lekhya vartmaṇi |
[1938 ed. 6.13.9]
nakhasnāyunibhaṃ vartma likhitaṃ samyag iṣyate |
raktamakṣi srave skannaṃ timiraṃ vyādhyanirjayaḥ |
[1938 ed. 6.13.10]
vartmañ ca guru śūnañ ca kaṇḍūharṣopadehavat |
[1938 ed. 6.13.11]
durviriktaṃ vijānīyād atat sinnaṃ punar likhet |
[1938 ed. 6.13.12]
vyāvartatevartma yadā pakṣṃ cāpi vimuñcati |
vaddhaśurūktava vaś caiva tadatisrāvitaṃ viduḥ |
[1938 ed. 6.13.13]
snehasvedādiriṣṭaṃ syāt kramastatrānilāpahaḥ |
[1938 ed. 6.13.14ab]
vartmāvavaddhakliṣṭaṃ ca vahalaṃ yac ca kīrtitaṃ |
[1938 ed. 6.13.14cd]
potthakīś cāpi vilikhet pracchayitvāgrataḥ śanaiḥ |
samaṃ likheta manimāñ śyāvakardamavartmanī |
[1938 ed. 6.13.15]
kubhīkinīṃśarkarāñ ca tathaivotsañginīma
dhīmaṃ vikalpya śastreṇa nikhet paścād atandritaḥ |
[1938 ed. 6.13.16]
bhaveyar vartmasu ca yāḥ piḍakāḥ kaṭhinā bhṛśaṃ |
hrasvās tāmrāś ca tāḥ pakvā bhindyād bhitvā likhed api |
[1938 ed. 6.13.17]
taruṇyo vālpasaṃrambhāḥ piḍakā vāhyavartmajāḥ |
viditvaitām praśamayet svedālepanaśodhanaiḥ |
[1938 ed. 6.13.18]
[Adhyāya 13 cont'd, Adhyāya
14 in the Vulgate]
Initial draft based on MS K.
svedayitvā visagranthipakvaṃ tasya nirāśayaṃ |
bhitvāc chidrāṇi śastreṇa saindhavenāvacūrṇayet |
[1938 ed. 6.14.3]
kāsīsamārgadhīmuścīnepālyelāyutena tu |
[1938 ed. 6.14.4]
rocanakṣāratutthāni pippalyaḥ kṣaudram eva ca |
pratisāraṇam ekaikaṃ bhinne lagaṇa iṣyate |
[1938 ed. 6.14.5]
mahānty atha ca yuñjīta kṣārāgni vidhikovidaḥ |
[1938 ed. 6.14.6]
rasāñjanamadhubhyān tu bhinnā cāñjanenāmikāṃ |
[1938 ed. 6.14.7]
pratisāyāñjane yuñjyān kriyāṃ lavaṇavarjitāṃ ||
samyak svinne krimigranthau bhinne syāt pratisāraṇaṃ |
[1938 ed. 6.14.8]
triphalātuthakāsīsa saindhavaiḥ sarasāñjanaiḥ |
rasakriyāṃ krimigranthai bhinna syāt pratisāraṇaṃ
bhittopanāhaṃ kaphajaṃ pippalīmadhusaindhavaiḥ |
[1938 ed. 6.14.9]
vilikhelmaṃḍalāgreṇa pracchayed vā samantataḥ |
saṃsnehya patrabhaṅgaiś ca svedayitvā yathāvalaṃ |
[1938 ed. 6.14.10]
āpākā vidhinoktena pañcabhedyān upācaret |
sarveṣv ateṣu vihitaṃ vidhānaṃ snehapūrvakam iti ||
[1938 ed. 6.14.11]
śālākye 13 || ❈ ||
[Adhyāya 14 (Śālākyatantra 14), Adhyāya 15 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaś chedyorogapratiṣedham vyā ||
[1938 ed. 6.15.1]
snigdhaṃ bhuktavato hy annam upaviṣṭasya yatnataḥ |
saṃroṣayet tu nayanaṃ bhiṣak cūrṇṇai tu lāvaṇaiḥ |
[1938 ed. 6.15.3]
tataḥ saṃroṣitaṃ tūrṇṇaṃ susvinnaṃ parighaṭṭa |
tatra cāpi valījātaṃ tatrāsya samāhitaḥ |
[1938 ed. 6.15.4]
apāṅgaṃ prekṣamāṇasya lagayed vaḍiśaṃ bhiṣak |
muccudāya matimām va ḍiśaṃ samyag utkṣiyet |
[1938 ed. 6.15.5]
na cocthāpayet ākṣipraṃ kāryam atyāyanan tu tat |
śastrāvādhabhayāc cāsya vartmanī grāhayed dṛḍhaṃ |
[1938 ed. 6.15.6]
tataḥ praśithilībhūtaṃ tribhir eva vilamvitaṃ |
ullikhamaṇḍalāgraṇatīkṣena pariśodhayet |
[1938 ed. 6.15.7]
viviktaṃ sarvatas cāpi kṛṣṇāc chuklāc ca maṇḍalāt |
kanīnikam upānīyac chindyānnātikanīnakaṃ |
[1938 ed. 6.15.8]
caurbhāgasthite māṃse nākṣi vyāpadyaten yathā |
kanīnikavavadhādasraṃndīdī cāpyupajāyate |
[1938 ed. 6.15.9]
arma cej jālavac cāpi taddeṣyonmarjjalamvitaṃ
[1938 ed. 6.15.10]
cchidyāc vakreṇaśastreṇa vartamuklāntamāśritaṃ |
pratisāraṇam akṣṇais tu tataḥ kāryam anantaraṃ |
[1938 ed. 6.15.11]
yāvatā tasya cūrṇṇena vyoṣasya lavaṇasya ca |
svedayitvā tataś cāpi vandhīyān mat-māṃ bhiṣak |
[1938 ed. 6.15.12]
doṣartuvalakālajñaḥ snehaṃ datvā yathāhitaṃ |
vraṇavat samvidhānañ ca tasya kuryāt tataḥ paraṃ |
[1938 ed. 6.15.13]
trahān muktvā ca saṃsvedya paścoc chodhanam ācaret |
[1938 ed. 6.15.14]
lekhyāñjanaiś copahared armaśeṣaṃ bhaved yadi |
[1938 ed. 6.15.16]
armañ cālpan dadhinibhaṃ nīlaṃ raktamathāpi vā |
dhūmraṃ pratanūyac cācāpi śukravatsamupācaret |
[1938 ed. 6.15.17]
carmābhaṃ vahalaṃ yas tu snāyumāṃsasamāvṛtaṃ |
chedyam eva tadarmasyāt kṛṣṇamaṇḍalagañ ca yat |
[1938 ed. 6.15.18]
viśuddhavarṇam akliṣṭaṃ kriyām vakṣigataklamaṃ |
chinnermaṇi bhavet samyagyathāsvamanupadravaṃ ||
[1938 ed. 6.15.19]
sirājālaṃ sirā yās tu kaṭhinām ca ca vuddhimān |
ullikhet maṇḍalāgreṇa vaḍiśemavilamvitāṃ |
[1938 ed. 6.15.20]
sirā supiḍakā jātāḥ yā na sidhyanti bheṣajaiḥ |
plavavatmaṇḍalāgreṇa tāsāṃc chedanam iṣyate |
[1938 ed. 6.15.21]
rāgayoś caitayoḥ kāryamarmokaṃ pratimāraṇaṃ |
vidhiś cāpi yathādoṣaṃ lekhanadravyasamvṛtaḥ |
[1938 ed. 6.15.22]
sirājālavadevātra tataḥ sarvāvidhir hitaḥ |
[1938 ed. 6.15.23.1]
sandhau prasvedya śastreṇa pravaṇīkām vicakṣaṇaḥ |
uttaretha tribhāge tu vaḍisenavilamviāṃ |
[1938 ed. 6.15.23]
chidyāttāmavaśātraṃ syādarsrunāḍīn tatonyarthā |
pratisāraṇamatrāpi kṣaudrasaindhavam iṣyate |
[1938 ed. 6.15.24]
lekhanīyāni tīkṣṇāni vyādhiśeṣasya bheṣajaṃ ||
saṃkhaṃ samudraphenañ ca maṇḍukañ ca samudrajaᳵ |
[1938 ed. 6.15.25]
sphaṭīkaṃ kuruvindañ ca pravālāmsattu kāvṛtāḥ |
vaidūryaṃ puṭākaṃ muktāmayas tāmrarajo pi ca |
[1938 ed. 6.15.26]
samabhāgāni sampiṣya sā ca srotoñjanen tu |
cūrṇāñjanakārayitvā bhājanameṣasṛṅgaje |
[1938 ed. 6.15.27]
nivāsyobhayataḥ kālam athāñje satataṃ vudhaḥ |
armāṇi piḍakāṃ hanyāt sirājālañ ca tena vai ||
[1938 ed. 6.15.28]
arśastothā yac ca nāmnā śuṣkārśorvudam eva ca |
antarvarmāsrayā yet tu vidhānan tasya vakṣyate |
[1938 ed. 6.15.29]
vartmopascedya nirkudyokṣidya ca yatnataḥ |
maṇḍalāgreṇa tīkṣṇeṇa mūlec chidyād bhiṣak varaiḥ
[1938 ed. 6.15.30]
tataḥ pippalikāsisasaindhavaiḥ pratisārayet |
sthite ca rudhire vartma dahet samyakalākayā |
[1938 ed. 6.15.31]
kṣāreṇa vālikhec cāpi vyādhiśeṣam bhaved yādi |
tīkṣṇair ubhayato bhāgais tato doṣam upakṣiyet |
[1938 ed. 6.15.32]
yathādoṣañ ca virared abhiṣyandakriyāvidhiḥ |
śastrakarmaṇyapagate māsañ ca syāt suyantritaḥ ||
[1938 ed. 6.15.33]
śālākya | lādhū || ||
[Adhyāya 15 (Śālākyatantra 15), Adhyāya 16 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ pakṣmagatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.16.1]
yāpyas tu yo vartmabhavo viḥ pakṣmaprakopobhihitaḥ purastāt |
tatropadiṣtasya narasya carma vartmopariṣṭādanutiryageva |
[1938 ed. 6.16.3]
udbhṛtyaśastreṇa yavapramāṇam vālena sīvyedbhiṣagapramattaḥ |
datvā tu sarpidhucāpiśeṣaṃ kuryāt kramaṃ yobhihito vraṇeṣu |
[1938 ed. 6.16.5]
bhruvor adhastāt parimucya bhāgau pakṣmāśritaṃ caikamatas tu
cchindyāt |
[1938 ed. 6.16.4ab]
lalāṭadeśe ca nivadhya paṭṭāṃ prāksīvitan tatra parañ ca vandhet
|
sthairyaṃ gate cāpyatha śastramārge vālām vimuñcet kuśalābhikṣya
|
[1938 ed. 6.16.6]
evan na cecchāmyati tasya vartma nirbhujya doṣopacitāṃ valīntu |
tatogninā vā pratisārayītakṣāraṇavātadvimīkṣyadhīraḥ |
[1938 ed. 6.16.7]
chittvā samaṃ cāpy upapakṣmamālāṃ samyag gṛhītvā vaḍiśais tribhis
tu |
pathyāphalena pratisārayīta ghṛṣṭena vā tauruvake na samyak |
[1938 ed. 6.16.8]
catvāra ete vidhiyo nihanti pakṣmoparodham pṛthag eva yuktāḥ |
virecanāś cyotananasya dhūmalepāṃjanasneharasākriyāś ceti ||
[1938 ed. 6.16.9]
śālākye 15 || 0 ||
[Adhyāya 16 (Śālākyatantra 16), Adhyāya 17 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athāto dṛṣṭigatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.17.1]
trayaḥ sādhyās trayo 'sādhyāḥ ṣaṭ ca yāpyā bhavanti ha |
rogā dṛṣṭigatā nṝṇāṃ teṣu sādhyās trayas traye ||
tatraikasya pratīkāraḥ kīrtito dhūmadarśinaḥ |
[1938 ed. 6.17.3]
dṛṣṭyām pittavidagdhāyāṃ vidagdhāyāṃ kaphena ca |
pittaśleṣmaharaṃ kuryād vidhiṃ śastrakṣatād vinā ||
[1938 ed. 6.17.4]
nasyasekāñjanālepapuṭapākaiḥ satarpaṇaiḥ |
ādye tu traiphalaṃ peyaṃ sarpis traivṛtam uttare ||
[1938 ed. 6.17.5]
tailvakañ cobhayoḥ pathyaṃ kevalaṃ jīrṇam eva vā |
gairikaḥ saindhavaḥ kṛṣṇā godantasya maṣī tathā ||
[1938 ed. 6.17.6]
gomāṃsaṃ maricaṃ bījaṃ śirīṣasya manaḥśilā |
vṛntaṃ kapitthān madhunā svayaṃguptāphalāni vā ||
[1938 ed. 6.17.7]
ete 'ñjane tu catvāro yogāḥ syur ubhayor hitāḥ |
kupyakāśokaśālāmrapriyaṅgunalinotpalaiḥ ||
[1938 ed. 6.17.8]
piṣṭair hareṇvāmalakapathyāpippalisaṃyutaiḥ |
kārayed añjanaṃ vaidyaḥ sarpiḥkṣaudrasamāyutaṃ ||
[1938 ed. 6.17.9]
añjayed dvāv api bhiṣak pittasleṣmavibhāvitau |
hareṇavo 'mrajambūbhyāṃ puṣpasvarasam eva ca ||
[1938 ed. 6.17.10]
ghṛtakṣaudravipakvan tu tat prayojyam athāñjanaṃ |
nalinotpalakiñjalkagairikā gośakṛdrasaḥ ||
[1938 ed. 6.17.11]
guḍikāñjanam etad vā dinarātryandhayor hitam |
rasāñjanaghṛtakṣaudratālīśaṃ svarṇagairikaiḥ ||
[1938 ed. 6.17.12]
gośakṛdrasasaṃyuktaṃ pittopahatadṛṣṭaye |
śītasauvīrakam vāpi piṣṭvātha rasabhāvitaṃ ||
[1938 ed. 6.17.13]
kūrmapittena matimān bhāvayed rauhitena vā |
cūrṇāñjanena tu sadā prayojyaḥ pittaśāntaye ||
[1938 ed. 6.17.14]
kārśmarī puṣpamadhukadārvīlodhrarasāñjanaiḥ |
sakṣaudram añjanaṃ tadvā hitam atrāñjane sadā ||
[1938 ed. 6.17.15]
nadīja śaṅkha trikaṭūny athāñjanaṃ
manaḥśilā dve rajane yakṛdrasaḥ |
sacandaneyaṃ guḍikāthavāñjane
praśasyate vai divaseṣv apaśyatāṃ ||
[1938 ed. 6.17.27]
srotojaṃ saindhavaṃ kṛṣṇāṃ hareṇuñ cāpi peṣayet |
ajāmūtreṇa tā vartyaḥ kṣaṇadāndhāñjane hitāḥ ||
[1938 ed. 6.17.16]
kālānusārivāṃ kṛṣṇāṃ nāgaraṃ madhukan tathā |
tālīśapatraṃ rajane saṅkhañ caiva yakṛdrasaḥ ||
[1938 ed. 6.17.17]
piṣṭvā vartyo 'thavā tatra chāyāśuṣkā rujāpahā |
manaḥśilābhayāvyoṣaṃ tathā kālānusārivāṃ ||
[1938 ed. 6.17.18]
samudraphenaś ca hitā vartyaś chāgapayonvitāḥ |
gomūtrapittamadirāyakṛddhātrīrasaiḥ pacet ||
[1938 ed. 6.17.19]
kṣaudrāñjanaṃ rase vānyadyakṛtas traiphalena vā |
gomūtrājyārṇavamalaṃ pippalīkṣaudrakaṭphalaiḥ ||
[1938 ed. 6.17.20]
saindhavopahitaṃ yuñjyān nihitaṃ veṇugahvare |
meṣād yakṛd ghṛtañ cājaṃ pippalīsaidhavaṃ madhu ||
[1938 ed. 6.17.21]
rasam āmalakānāñ ca pakvā samyaṅ nidhāpayet |
kośake khādire tadvā hitaṃ kṣaudrāñjanaṃ bhavet ||
[1938 ed. 6.17.22]
māgadhyajāsthimajjailāyakṛdyuktā hareṇavaḥ ||
yakṛdrasenāñjanam vā śleṣmopahatadṛṣṭaye ||
[1938 ed. 6.17.23]
paceta godhāyakṛd antrakalpitaṃ
supūritaṃ māgadhikābhir agninā |
niṣevitaṃ yad yakṛd añjanena vā
nihanti naktāndhyam asaṃśayaṃ khalu ||
[1938 ed. 6.17.24]
plīhā yakṛc cāpy upabhakṣayed ubhe
prakalpya śūlye ghṛtatailasaṃyute |
bhavanti yāpyāḥ khalu ye ṣaḍāmayā
hared dhi tatra kṣatajaṃ sirāvyadhaiḥ ||
[1938 ed. 6.17.26ab]
virecayec cāpi purāṇasarpiṣā
virecanāṅgopahitena bhūtaye ||
[1938 ed. 6.17.28cd]
payovimiśraṃ pavanodbhave hitaṃ
vadanti pañcāṅgulatailam eva tu |
pibed ghṛtaṃ traiphalam eva śodhanaṃ
viśeṣataḥ śoṇitapittarogayoḥ ||
[1938 ed. 6.17.29]
trivṛdvirekaḥ kaphaje praśasyate
tridoṣaje tailasugandhi tatkṛtaṃ |
purāṇasarpis timireṣu śasyate
hitaṃ bhaved āyasabhājane sthitaṃ ||
[1938 ed. 6.17.30]
hitañ ca vidyāt triphalāghṛtaṃ sadā
kṛtañ ca tan meṣaviṣāṇasañjñayā |
lihet sapāṇaṃ triphalāṃ sucūrṇitāṃ
ghṛtapragāḍhān timirāturo naraḥ ||
[1938 ed. 6.17.31]
kaphābhibhūtaḥ khalu tailasaṃyutāṃ
madhupragāḍhām athavāpi yojayet |
gavāṃ śakṛtkvāthavipakvam uttamaṃ
hitan tu tailan timireṣu nasyataḥ ||
[1938 ed. 6.17.32]
ghṛtaṃ hitaṃ kevalam eva paittike
tathā tu tailaṃ pavanāsṛgutthite |
[1938 ed. 6.17.33]
tathāśvagandhātibalābalāśritaṃ
nasye tu vāte trivṛtaṃ prayojayet ||
jalodbhavānūpajamāṃsa saṃskṛtād
ghṛtam vidheyaṃ payaso yad utthitaṃ ||
[1938 ed. 6.17.34]
sasaindhava kravyabhugeṇamāṃsajo
yutaḥ puṭākhyo madhunā ghṛtena ca |
vasāśvagṛdhroragatāmracūḍajā
madhūkayuktā ca hitā sadāñjane ||
[1938 ed. 6.17.35]
tathāñjanaṃ srotasijan niṣevitaṃ
kramād rasakṣīraghṛteṣu yujyate |
sthitaṃ daśāhatrayam etad añjanaṃ
kṛṣṇoragāsye kuśasaṃpraveṣṭite ||
[1938 ed. 6.17.36]
samāgadhīkṣārakasaindhavānvitaṃ
tad añjanaṃ syāt timire 'tha rāgiṇi |
subhāvitañ cāpi payas tu yad bhavet
sarpasya kṛṣṇasya mukhena bhūriṇā ||
[1938 ed. 6.17.37]
ghṛtaṃ hitan tatprabhavan tu paittike
vadanti nasyaṃ madhurauṣadhaśritaṃ |
hitaṃ ca tat tarpaṇam atra samyutaḥ
puṭāhvayo jāṅgalamāṃsajaś ca yaḥ ||
[1938 ed. 6.17.38]
rasāñjanakṣaudrayutā manaḥśilā
dravāñjanañ cātra madhūkasaṃyutam |
samāñjanaṃ vā kanakākarodbhavaṃ
supeṣitaṃ tuttham uśanti tadvidaḥ ||
[1938 ed. 6.17.39]
sameṣaśṛṅgāñjanabhāgasammitaḥ
śaṅkho 'ñjanāt kācamalaṃ vyapohati |
[1938 ed. 6.17.40]
palāśarohītamadhūkajā rasāḥ
prayojitā vā madirāgrapeṣitāḥ ||
uśīralodhratriphalāpriyaṅgubhiḥ
paceta nasyaṃ kapharogaśāntaye |
[1938 ed. 6.17.41]
viḍaṅgapāṭhākiṇihīṅgudītvacaḥ
prayojayed dhūmam uśīram eva ca ||
vanaspatikvāthavibhāvitaṃ ghṛtaṃ
hitaṃ haridrānalade ca tarpaṇe |
[1938 ed. 6.17.42]
samāgadhāsaindhavamākṣikāḍhya vā
sajāṅgalaḥ syāt puṭapākam eva ca ||
manaḥśilātryūṣaṇaśaṅkhamākṣikaiḥ
sasindhukāsīsarasāñjanaiḥ kriyā |
[1938 ed. 6.17.43]
hitaṃ ca kāsīsarasāñjanāñjanaṃ
vadanti pathyāguḍanāgarair yutaṃ ||
yad añjanam vā bahuśo niṣevitaṃ
samūtravarge triphalodake śritaṃ |
[1938 ed. 6.17.44]
niśācarāsye praṇidhāya cāñjanaṃ
nyased dvimāsaṃ salilotthite punaḥ ||
madhūkaśigroḥ kusumaiḥ samāyutaṃ
tad añjanaṃ sarvakṛte prayojayet |
[1938 ed. 6.17.45]
kriyās tu sarvās tv athavāpi raktaje
hitaḥ kramo mlāyini vāpi pittahā |
doṣānvitasyāpi mukhapralepanaṃ
kuryāc ca sarveṣu vidhiṃ samīkṣya tu |
kramo hitaḥ syandaharaḥ suyojitaḥ
sarveṣv athaiteṣu yathāsvam eva ||
[1938 ed. 6.17.46]
doṣocchraye naiva ca viplute gade
dravyāṇi nasyādiṣu yojayed bhiṣak |
punaś ca kalpe'ñjanavistaraḥ śubhaḥ
pravakṣyate tac ca samīkṣya yojayet ||
[1938 ed. 6.17.47]
ghṛtam purāṇaṃ triphalāṃ śatāvarīn
tathaiva mudgāmalakaṃ yavān api |
niṣevamāṇasya hi yatnato bhayaṃ
na vidyate vai timirāt sughorataḥ ||
[1938 ed. 6.17.48]
śatāvarīpāyasa eva kevalam
tathā kṛto vāmalakeṣu pāyasaḥ |
prabhūtasarpistriphalodakottaro
yavaudano vā timiram vyapohati ||
[1938 ed. 6.17.49]
timire rāgiṇi sirā na vyadhyā syur vijānatā |
yantreṇotpīḍito doṣas tathā hanty āśu darśanaṃ ||
[1938 ed. 6.17.52]
arāgaṃ timiraṃ sādhyam ādyaṃ paṭalam āśritaṃ |
rāgi dvitīye kṛcchreṇa tṛtīye yāpyam ucyate ||
[1938 ed. 6.17.53]
ślaiṣmike liṅganāśe tu karma vakṣyāmi siddhaye |
bhaved vṛddhendvātapatramuktāvartākṛtiḥ sitaḥ ||
[1938 ed. 6.17.55]
viṣamo vā tanur madhye rājimān vā bahuprabhaḥ |
dṛṣṭistho lakṣyate doṣaḥ sarujo vā salohitaḥ ||
[1938 ed. 6.17.56]
snigdhasvinnasya tasyātha kāle nātyuṣṇaśītale |
yantritasyopaviṣṭasya svān nāsāṃ paśyataḥ samaṃ ||
[1938 ed. 6.17.57]
matimāñ chuklabhāgau dvau kṛṣṇān muktvā hy apāṅgataḥ |
nipīḍya nayane samyak chidre daivakṛte tataḥ ||
[1938 ed. 6.17.58]
śalākayā tāmramayyā lauhyā vā yavavakrayā |
[1938 ed. 6.17.59]
madhyapradeśinyaṅguṣṭhasthirahastagṛhītayā ||53||
adakṣiṇaṃ dakṣiṇena hastenetaram anyathā |
[1938 ed. 6.17.60]
vāribindvāgamaḥ samyak chabdaś ca vyadhane bhavet ||54||
saṃsicya viddhamātran tu yoṣitstanyena kovidaḥ |
[1938 ed. 6.17.61]
śalākāgreṇa tu tato nirlikhed dṛṣṭimaṇḍalaṃ ||55||
abādhamānaḥ śanakair nāsām prati nudaṃs tataḥ |
[1938 ed. 6.17.63]
ucchiṅghanāc cāpahared dṛṣṭimaṇḍalagaṃ kaphaṃ ||56||
[1938 ed. 6.17.64a]
styāne doṣe cale vāpi svedayed akṣi bāhyataḥ |
samyak sūcīm avasthāpya bhaṅgair anilanāśanaiḥ ||57||
[1938 ed. 6.17.62]
evaṃ tv aśakye nirhantuṃ doṣe pratyāgate'pi vā |
[1938 ed. 6.17.65]
snehādyair upapannasya vidadhīta punar vyadhaṃ ||58||
[1938 ed. 6.17.66a]
athābhramukte ca harir yathā dṛṣṭiḥ prakāśate |
[1938 ed. 6.17.64b]
tato dṛṣṭeṣu rūpeṣu śalākām āharec chanaiḥ ||59||
[1938 ed. 6.17.66b]
1938 ed. 6.17.64b-app
- athābhramukte is a conjecture by Andrey Klebanov based
on the vulgate's reading of nirabhra iva.
sarpiṣābhyajya nayane tataḥ paṭṭena veṣṭayet |
tato gṛhe nirābādhe śayītottānam eva tu ||60||
[1938 ed. 6.17.67]
udgārakāsakṣayathuṣṭhīvanotkampanāni ca |
tatkālan nācared ūrdhvaṃ yantraṇā snehapītavat ||61||
[1938 ed. 6.17.68]
tryahāt tryahāc ca dhāveta kaṣāyair anilāpahaiḥ |
vāyor bhayāt tryahād ūrdhvaṃ svedayed akṣi bāhyataḥ ||62||
[1938 ed. 6.17.69]
daśāham evaṃ saṃyamya hitaṃ dṛṣṭiprasādanaṃ |
paścāt karma ca seveta laghvannañ caiva mātrayā ||63||
[1938 ed. 6.17.70]
pūryate śoṇitasyākṣi sirāmokṣād vilocane |
[1938 ed. 6.17.72]
śalākāt karkaśāc chūlaṃ kṛśād doṣapariplavaṃ ||64||
vraṇaṃ viśālaṃ sthūlāgrān tīkṣṇaṃ hiṃsyād anekadhā |
[1938 ed. 6.17.82]
jalāsrāvaṃ suviṣamāt kriyāsaṅgakarī sthirā ||65||
karoti varjitāṃ doṣais tasmād ebhir hitāṃ bhavet |
[1938 ed. 6.17.83]
aṣṭāṅgulāyatā madhye sūtreṇa pariveṣṭitā ||66||
aṅguṣṭhaparvatulyā tu vaktrayor mukulākṛtiḥ |
[1938 ed. 6.17.84]
tārārī śātakumbhī ca śalākā syād akutsitā ||67||
rāgaśophārbudaṃ coṣo budbudaṃ s`ūkarākṣitā |
[1938 ed. 6.17.85]
adhimanthādayaś cānye rogāḥ syur vyadhadoṣataḥ ||68||
ahitācārato vāpi yathāsvaṃ tān upācaret |
[1938 ed. 6.17.86]
rujāsv akṣiṣu rāgeṣu bhūyo yogān nibodha me ||69||
gairikaḥ śārivā dūrvā yavapiṣṭaṃ ghṛtan tathā |
[1938 ed. 6.17.87]
mukhālepaḥ prayojyo'yaṃ vedanārāgaśāntaye ||70||
mṛdu bhṛṣṭais tilair vāpi siddhārthakasamāyutaiḥ |
[1938 ed. 6.17.88]
mātuluṅgarasopetaḥ sadyaḥ śarmārthine hitaḥ ||71||
payasyāśārivāpatramañjiṣṭhāmadhukair api |
[1938 ed. 6.17.89]
ajākṣīrārditair lepaḥ sukhoṣṇaḥ pathya ucyate ||72||
dārupadmakaśuṇṭhībhir evam eva kṛto'thavā |
[1938 ed. 6.17.90]
drākṣāmadhukalodhrair vā syād evaṃ saidhavāyutaiḥ ||73||
lodhrasaindhavamṛdvīkāmadhukair vāpy ajāpayaḥ |
[1938 ed. 6.17.91]
śritaṃ seke prayoktavyaṃ rujārāgavināśanaṃ ||74||
madhukotpalakuṣṭhair vā drākṣālākṣāsitāyutaiḥ |
[1938 ed. 6.17.92]
śatāvarīpṛthakparṇīmustāmadhukapadmakaiḥ ||75||
sasaindhavaiḥ śritaṃ cāpi sukhoṣṇam avacārayet |
[1938 ed. 6.17.93]
vātaghnasiddhe payasi siddhaṃ sarpiś caturguṇe ||76||
kākolyādipratīvāpaṃ sarvakarmasu cādiśet ||
[1938 ed. 6.17.94]
śāmyaty evaṃ na cec chūlaṃ snigdhasvinnasya mokṣayet ||77||
tataḥ sirāṃ dahec cāpi matimān kīrttitaṃ yathā |
[1938 ed. 6.17.95]
dṛṣṭer ataḥ prasādārtham añjane śṛṇu me śubhe ||78||
meṣaśṛṅgyās tu puṣpāṇi śirīṣadhavayor api |
[1938 ed. 6.17.96]
jātyāś caiva hi tulyāni muktāvaiḍūryam eva ca ||79||
ajākṣīreṇa sampiṣya tāmre saptāham āvapet |
[1938 ed. 6.17.97]
varttīs tās tu tataḥ kṛtvā yojayed añjane bhiṣak ||80||
srotojaṃ vidrumaṃ phenaḥ sāgarasya manaḥśilā |
[1938 ed. 6.17.98]
maricāni ca tā vartīḥ kārayed vāpi pūrvavat |
dṛṣṭeḥ sthairyārtham etās tu vidadhyād añjane hitāḥ ||81||
[1938 ed. 6.17.99]
bhūyo vakṣyāmi mukhyāni vistareṇāñjanāni tu |
kalpe nānāprakārāṇi tāny apīha prayojayet || 82 || iti ||
[1938 ed. 6.17.100]
[Adhyāya 17, (Śālākyatantra 17), Adhyāya 18 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ kriyākalpaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.18.1]
sarvaśāstrārthatatvajñas tapodṛṣṭir udāradhīḥ |
vaiśvāmitriṃ śaśāsātha śiṣyaṃ kāṣipatir muniḥ |
[1938 ed. 6.18.3]
tarpaṇam puṭapākaś ca sekā āścyotanāñjane |
tatra tatropadiṣṭāni teṣāṃ vyāsaṃ nibodha me |
[1938 ed. 6.18.4]
saṃśuddhadehaśiraso jīrṇṇānnasyecchataḥ śubhaṃ |
pūrvāhṇe cāparāhṇe vā kāryam akṣṇos tu tarpanaṃ |
[1938 ed. 6.18.5]
vātātaparajohīne veśmany uttānaśāyinaḥ |
ādhārau māṣacūrṇṇena klinnena parimaṇḍalau |
[1938 ed. 6.18.6]
netrakośasya saṃveśya tv asambādhau dṛḍhau samau |
pūrayed ghṛtamaṇḍasya niṣarṇṇasya sukhodake |
[1938 ed. 6.18.7]
āpakṣmāgrāntataḥ sthāpya pañca ṣaḍvākchatāni tu |
svasthe kaphe ṣaṭ pitte ṣṭau daśa vāte tad uttamaṃ |
[1938 ed. 6.18.8]
rogasthānaviśeṣeṇa kecit kālaṃ pravakṣate |
yathākramopadiṣṭeṣu trīṇy ekaṃ pañca sapta vā |
[1938 ed. 6.18.9]
daśādṛṣṭyām athāṣṭau vā vākchatāni viśāradāḥ |
pūrṇṇe cāpāṃgataḥ snehaṃ saṃsrāvyākṣiviśodhayet |
[1938 ed. 6.18.10]
svinnena yavapiṣṭena snehavīryeritaṃ tataḥ |
yathāsvaṃ dhūmapānena kapham asya viśodhayet |
[1938 ed. 6.18.11]
ekāhaṃ vā tryaham vāpi yathādoṣaṃ viśeṣataḥ |
tarpaṇe tṛptiliṅgāni netrasyemāni lakṣayet |
[1938 ed. 6.18.12]
sukhasvapnāvabodhatvaṃ vaiśadyaṃ varṇṇapāṭavaṃ |
nirvṛttir vyādhisaṃśāntiḥ kriyālāghavam eva ca |
[1938 ed. 6.18.13]
gurvāvilam atisnigdham aśrukaṇḍūpadehavat |
jñeyan doṣasamutkliṣṭaṃ netram atyarthatarpitaṃ |
[1938 ed. 6.18.14]
rūkṣam āvilam asrāvam asahaṃ rūpadarśane |
vyādhivṛddhiś ca tajñeyaṃ hīnatarpaṇam akṣitaḥ |
[1938 ed. 6.18.15]
dhūmanasyāñjanaiḥ sekair avapīḍaiś ca tañ jayet |
[1938 ed. 6.18.16]
tāmyate pariśuṣkaṃ yad rūkṣaṃ yac cāpi dāruṇaṃ |
śīrṇṇapakṣmāvilaṃ jihmaṃ rogakliṣṭañ ca yad bhṛśaṃ |
[1938 ed. 6.18.17]
tad akṣi tarpaṇād eva rogair etair vimucyate |
durdinātyuṣṇaśīteṣu cintāyāsaśrameṣu ca |
[1938 ed. 6.18.18]
aśāntopadrave cākṣitarpanaṃ nopadiśyate |
puṭapākaś ca nasye ca pratiṣiddhās tu ye gadāḥ |
[1938 ed. 6.18.19]
tasmāt praśāntadoṣeṣu puṭapākakṣameṣu ca |
[1938 ed. 6.18.20]
puṭapākaḥ prayoktavyo netreṣu bhiṣajā bhavet |
snehanolekhana ś cāpi tathā
ropaṇa eva ca |
[1938 ed. 6.18.21]
trividhaḥ sahito rūkṣo snigdhaḥ snigdhe ca lekhanaḥ |
dṛṣṭer balārtham itaraḥ pittāsṛgvraṇavātahā |
[1938 ed. 6.18.22]
snehamāṃsavasāmajjāmedaḥsvādvauṣadhīkṛtaḥ ||
snehārthaḥ puṭapākaḥ syād dhāryo dve vākchate tu saḥ ||
[1938 ed. 6.18.23]
jāṃgalānāṃ yakṛtmānsai lekhanaiś cāpi sambhṛtaḥ
[1938 ed. 6.18.24]
lehano vākchataṃ tasya hitaṃ dhāraṇam iṣyate |
[1938 ed. 6.18.25]
stanyajāṅgalamadhvājyajīvanadravyavipācitaḥ |
lekhanāt triguṇaṃ dhārya puṭapākas tu ropanaḥ |
[1938 ed. 6.18.26]
svedadhūmau ca vitared dvayor hitvā tu ropaṇaṃ |
[1938 ed. 6.18.27]
ekāhaṃ vā dvyaham vāpi tryaha vāpy avacāraṇaṃ |
yantraṇā tu kriyākālā dviguṇaṃ kālam iṣyate |
[1938 ed. 6.18.28]
tejāṃsy anilam ākāśam ādarśam bhāsvarāṇi ca |
na paśyet tarpitākṣaś ca puṭapākakṛto pi vā |
[1938 ed. 6.18.29]
mithyopacārād anayor yo doṣaḥ samudīryate |
añjanāścyotanāsvedair yathāsvaṃ tam upācaret |
[1938 ed. 6.18.30]
atīsāreṣu vakṣyāmi puṭapākaprasādhanaṃ |
[1938 ed. 6.18.33]
vanaspatyuruvūkānāṃ pāṭalyāḥ kakubhasya vā |
kāṣṭhaiḥ syur gomayair vāpi paktir veṣṭanakarmasu |
[1938 ed. 6.18.34]
kāśmarīkumudairaṇḍapadminīkadalacchadaiḥ |
[1938 ed. 6.18.35]
yathādoṣopayuktan tu nātiprabalam ojasā |
rogam āścyotanaṃ hanti seko pi balavattaraṃ |
[1938 ed. 6.18.44]
tau tu tridhā prayuñjyeta rogeṣu puṭapākavat |
lekhane sapta vāṣṭau vā bindavaḥ snaihike daśa |
[1938 ed. 6.18.45]
āścyotane prayoktavyā dvādaśaiva tu ropaṇe |
sekasya kālo dviguṇaḥ puṭapākāt paro mataḥ |
[1938 ed. 6.18.46]
atha vā kāryanirvṛtter apayogo yathākramaṃ |
pūrvāparāhṇamadhyāhnarujākāleṣu cobhayoḥ |
[1938 ed. 6.18.47]
yogāyogāṃ snehaseke tarpaṇoktām pravakṣyate |
rogāṃ śirasi sambhūtāṃ hitvātiprabalāṃ guṇāṃ |
[1938 ed. 6.18.48]
karoti śiraso bastir ya ukto mūrdhni tailikāḥ |
śuddhadehasyāparāhṇe yathāvyādhiśirasya tu |
[1938 ed. 6.18.49]
dṛḍhaṃ keśāntam āvadhya bastiṃ datvā vicakṣaṇaḥ |
yathāvyādhiḥ śritasnehapūrṇṇaṃ saṃ yasya dhārayet |
[1938 ed. 6.18.50]
tarpaṇoktaṃ daśaguṇaṃ yathādoṣaṃ vidhāṇavit |
vyaktarūpeśu rogeṣu śuddhadehasya kevale |
[1938 ed. 6.18.51]
netra eva sthite doṣe prāptam añjanam ācaret |
lekhanaṃ ropanam vāpi prasādanam athāpi vā |
[1938 ed. 6.18.52]
tatra pañca rasā varjyāḥ madhuraikavivarjitāṃ |
pañcadhā lekhanaṃ yuñjyad yathādoṣam atandritaḥ |
[1938 ed. 6.18.53]
netravartmasirākośasrotaḥśṛṅgāṭakāśritaṃ |
mukhanāsākṣibhir doṣam ojasā srāvayet tu taṃ |
[1938 ed. 6.18.54]
kaṣāyan tiktakaṃ vāpi sasnehaṃ ropaṇaṃ hitaṃ |
tatsnehaśaityād varṇṇaṃ syād dṛṣṭeś ca balavardhanaṃ |
[1938 ed. 6.18.55]
madhuraṃ snehasampanam añjanan tu prasādanaṃ |
dṛṣṭer doṣaprasādārthaṃ snehanārthaṃ tu yad dhitaṃ |
[1938 ed. 6.18.56]
yathādoṣaṃ prayojyāni tāni rogaviśāradaiḥ |
pūrvāparāhṇakṣaṇadā vāñjane kāla
iṣyate |
[1938 ed. 6.18.57]
tridhaivāñjanasaṃyogo guḍikārasacūrṇṇataḥ |
yathāpūrvaṃ balaṃ teṣu śreṣṭham āhur manīṣiṇaḥ |
[1938 ed. 6.18.58]
hareṇumātrā varttiḥ syāl lekhanasya pramāṇataḥ |
prasādanasya cārdha tu dviguṇā ropaṇasya tu |
[1938 ed. 6.18.59]
rasāñjanasya mātrā tu piṣṭvā varttimitā matā |
dvis triś catuḥ śalā kāś ca
cūrṇṇasyāpy anupūrvaśaḥ |
[1938 ed. 6.18.60]
teṣān tulyaguṇāny eva vidadhyād bhājanān api |
sauvarṇṇaṃ rajataṃ śārṅgaṃ vaiḍūryaṅ kāṃsam eva ca |
[1938 ed. 6.18.61]
āyasañ ca vidheyāni śalākāś ca yathākramāt |
vaktrayor mukulākārā kalāyaparimaṇḍalā |
[1938 ed. 6.18.62]
aṣṭāṃgulā madhye kṛśā sukṛtā sādhunigrahā |
audumbary aśmajā vāpi tārarītihitā bhavet |
[1938 ed. 6.18.63]
sukhāsīnasya nirbhujya netraṃ cātatapāṇinā |
adakṣiṇaṃ dakṣiṇena kṣipet kānīnam añjanaṃ |
[1938 ed. 6.18.64]
apāṅgam vā yathādoṣam athavāpi gatāgatāṃ |
vartmāvale pi vāsāṃ vāpy aṅgulyaiva prayojayet |
[1938 ed. 6.18.65]
antyāntyayor vārnāñjyād dhi bādhamāno kṣi vā bhiṣak |
na cānirgatadoṣe kṣṇidhāvanaṃ saṃprayojayet |
[1938 ed. 6.18.66]
doṣapratinivṛttas tu hanyād dṛṣṭer balan tathā |
[1938 ed. 6.18.67]
adhāvanād bahis tiṣṭhaṃ bhūyaḥ sañjanayed bhayaṃ |
śramodāvarttaruditamadyakrodhabhayajvaraiḥ |
[1938 ed. 6.18.68]
malavegavighātoṣṇaiś cārttānāṃ nāñjanaṃ hitaṃ |
rāgopadehau timiraṃ śūlaṃ saṃrambham eva ca |
[1938 ed. 6.18.69]
nidrākṣaye kriyāśaktiṃ kāleṣv eṣu karoti tat |
śirorugdhūpanaṃ tapte rāgādhīmanthasambhavaḥ ||
[1938 ed. 6.18.70]
saṃrambhaśūlaunasyānte pratiśyāyaṃ karoti ca |
śirasnāte tiśīte ca ravāv anudite pi ca |
[1938 ed. 6.18.71]
doṣasthairyād apārtha syād doṣotkleśaṃ karoti vā |
ajīrṇṇe py evam etat syāt srotomārganirodhanāt |
[1938 ed. 6.18.72]
doṣavegodaye dantaṃ kuryāt tāṃs tān upadravān |
tasmāt pariharan doṣān añjanaṃ sādhu yojayet |
[1938 ed. 6.18.73]
vyāpadaś ca jayed etāḥ sekāś cyotanalekhanaiḥ |
[1938 ed. 6.18.74]
yathāsvan dhūmakavaḍair nasyaiś cyāpi samucchritāḥ |
viṣadaṃ laghv anāsrāvi kriyāpaṭu sunirmalaṃ |
[1938 ed. 6.18.75]
praśāntadoṣan nayanaṃ viriktaṃ samyag ādiśet |
jihmaṃ dāruṇadurvarṇaṃ srastarūkṣam atīva ca |
[1938 ed. 6.18.76]
netre virekātiyogotsyandane cātimātraśaḥ |
tatra santarpaṇaṃ kāryaṃ vidhāṇaṃ vātanāśanaṃ |
[1938 ed. 6.18.77]
viriktaṃ hīnam akṣi syād udagrataradoṣavat |
kaṇḍūpadehau paicchilyaṃ saṃrambhaś cārtim eva ca |
dhūmanasyāñjanais tatra hitan doṣāvasecanaṃ |
[1938 ed. 6.18.78]
snehavarṇṇabalopetaṃ prasannan doṣavarjitaṃ |
jñeyaṃ prasādanaṃ samyag upayukte kṣi nirvṛtaṃ |
[1938 ed. 6.18.79]
kiñcid dhīnavikāraḥ syāt tarpaṇād vikṛtād api |
tatra doṣaharaṃ rūkṣaṃ vidhānaṃ śasyate mṛdu |
[1938 ed. 6.18.80]
sādhāraṇam api jñeyam evaṃ ropaṇalakṣaṇaṃ |
[1938 ed. 6.18.81]
snehanaṃ ropaṇaṃ vāpi hīnayoge tv apārthakaṃ |
tasmān mātrāvidā kāryam añjanaṃ siddhim icchatā |
dhūmaiḥ sanasyair atha vā jayec chleṣmāṇam īritaṃ |
[1938 ed. 6.18.82]
puṭapākakriyādyāsu kriyāsv eṣaiva kalpanā |
sahasraśo pi kurvīta bījenānena pūjitaḥ ||
añjanan nasyakavaladhūmapānam anukramāt |
yuñjyād yathārtham etāni pṛthak pṛthag athāpi vā |
[1938 ed. 6.18.83]
dṛṣṭer balavivṛdhyarthaṃ pāpmarogakṣayāya ca |
nṛpārhāṇy añjanāgrāṇi nibodhemānyataḥ paraṃ |
[1938 ed. 6.18.84]
bhāgān aṣṭāv añjana-sya nīlotpalasugandhinaḥ |
tāmraṃ suvarṇṇañ ca bhaved rajatañ ca samāṃśataḥ |
[1938 ed. 6.18.85]
ekādaśaitān aṅgāṃs tu yojayet kuśalo bhiṣak |
mūṣākṣiptan tu taddhāntam āvṛtaṃ jātavedasi |
[1938 ed. 6.18.86]
khadiraṃ syandanāṅgāraiḥ gośakṛdbhir athāpi vā |
gavāṃ śakṛdrase mūtre ghṛte dadhny atha mākṣike
[1938 ed. 6.18.87]
tailam madyavasāmajjāsarvagandhodakeṣv api |
drākṣāsitekṣutriphalāraseṣu suhimeṣu ca |
[1938 ed. 6.18.88]
sārivādikaṣāyeṣu utpalādau tathaiva ca |
niṣecayet pṛthak vainaṃ dhāntaṃ dhāntaṃ punaḥ punaḥ |
[1938 ed. 6.18.89]
tato ntarikṣe saptāhaṃ plotābaddhaṃ sthitaṃ jale |
viśoṣya cūrṇṇayen muktāṃ sphāṭikaṃ vidruman tathā |
[1938 ed. 6.18.90]
kālānuśārivāñ cāpi śucir āvāpya yogataḥ |
etac cūrṇṇāñjanaṃ śreṣṭhaṃ nihitaṃ bhājane śubhe |
[1938 ed. 6.18.91]
vaiḍūryadantasphaṭikaśaṅkhaśailāyase nave |
śātakombhe tha śārṅgo vā rājate vā susaṃvṛte |
sahasrapākavat pūjyabhūmipāya prayojayet |
[1938 ed. 6.18.92]
tenāñjitākṣo nṛpatir bhavet sarvajanapriyaḥ |
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ dṛṣṭirogavivarjitaḥ |
[1938 ed. 6.18.93]
kuṣṭhaś candanamelā ca patraṃ madhuka m añjanaṃ |
meṣaśṛṃgyāś ca puṣpāṇi vakraṃ ratnāni sapta ca |
[1938 ed. 6.18.94]
utpalasya bṛhatyoś ca padmasyāpi ca kesaraṃ |
nāgapuṣpam uśīrāṇi pippalyas tuttham eva ca |
[1938 ed. 6.18.95]
kukkuṭāṇḍakapālāni pathyān dārvīṃ sarocanaṃ |
maricānyakṣamajjā ca tulyā caḥ gṛhagodhikā |
[1938 ed. 6.18.96]
kṛtvā sūkṣmaṃ tataś cūrṇṇaṃ nyased abhyarcya pūrvavat |
etad bhadrodayaṃ nāma sadā vārhati bhūpatiḥ |
[1938 ed. 6.18.97]
vakrañ ca maricañ caiva māṃsī śaileyam eva ca |
tulyāṃśāni samagrais taiḥ samā cātra manaḥśilā |
[1938 ed. 6.18.98]
patrasya bhāgāś catvāro dviguṇaṃ sarvato ñjanaṃ |
tāvac ca yaṣṭīmadhukaṃ pūrvavat tv etad añjanaṃ ||
[1938 ed. 6.18.99]
manaḥśilā devakāṣṭhaṃ rajane triphaloṣaṇaṃ |
drākṣāmadhukamañjiṣṭhāḥ saindhavelāḥ sagairikāḥ |
[1938 ed. 6.18.100]
lodhraṃ śāvarakaṃ cūrṇṇam āyasaṃ tāmrajan tathā |
kālānuśārivāñ cāpi kukkuṭāṇḍadalāni ca |
[1938 ed. 6.18.101]
piṣṭvā cchāgena payasā guḍikāṅ kārayed bhiṣak |
kaṇḍūtimiraśukrārmaraktarājyupaśāntaye |
[1938 ed. 6.18.102]
kāṃsāpamārjanamaṣī madhukaṃ saindhavan tathā |
eraṇḍamūlañ ca samaṃ bṛhatyoś ca dviraṃśataḥ |
[1938 ed. 6.18.103]
ājena payasā piṣṭvā tāmrapātram pralepayet |
saptakṛtvas tu tā varttyaḥ cchāyāśuṣkā rujāpahā |
[1938 ed. 6.18.104]
rasakriyāvidhānena yathoktavidhikovidaḥ |
piṇḍāṃjanāni matimāṃ vidadhyāt tu yathāgadam iti ||
[1938 ed. 6.18.106]
|| śālākye 17 || ❈ ||
[Adhyāya 18, (Śālākyatantra 18), Adhyāya 19 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athāto nayanābhighātapratiṣedham adhyāyam vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.19.1]
abhyāhate tu nayane bahudhā ṇarāṇāṃ
saṃrambharāgatumulāsu rujāsu dhīmāṃ |
[1938 ed. 6.19.3ab]
dṛṣṭiprasādajananais tam upakrameta
nasyāsyalepapariṣevanatarpaṇādyaṃ ||
[1938 ed. 6.19.3cd]
uktaṃ purā kṣatajapittajaśūlapathyaṃ
dṛṣṭiprasādajananaṃ vidhim āśu kuryāt |
[1938 ed. 6.19.4ab]
snigdhair himaiś ca madhuraiś ca tathā prayogaiḥ
svedāgnidhūmabhayaśokarujābhitāpaiḥ |
[1938 ed. 6.19.4cd]
abhyāhatām api tathā ca bhiṣak cikitse| d
vaiśeṣikaś ca pariṣecanalepabasti |
[1938 ed. 6.19.5ab]
mastiṣkam ūrdhapariṣecanatarpanādyaiḥ |
[1938 ed. 6.19.5cd]
ṣaṭsaptatir nayanajā ya ime pradiṣṭāḥ |
rogā bhavanty amahatām mahatāñ ca netre |
[1938 ed. 6.19.8cd]
stanyapradoṣajanitaḥ kapharaktadoṣād |
bālākṣivartmabhaya eva kukūṇako nyas
[1938 ed. 6.19.9ab]
tenākṣikaṇḍūr atha mardati cākṣikūṭo |
nāsālalāṭam api cātha śiśuḥ sa nityaṃ
[1938 ed. 6.19.9cd]
sūryaprabhān na sahate muhur āśravec ca |
tasyāhate rudhiram āśu vinirlikhed vā
[1938 ed. 6.19.10ab]
kṣaudrāyutaiś ca kaṭakaiḥ pratisārayītaḥ |
mātuḥ śiśor abhihatañ ca vidhim vidadhyāt |
[1938 ed. 6.19.10cd]
taṃ vāmayen madhukamākṣikasaṃyutaiś ca
pītam payaḥ saha phalaiḥ kharamañjarotthaiḥ ||
[1938 ed. 6.19.11]
syāt pippalīlavaṇamākṣikasaṃyutair vā
toyair vameta madhumāgadhikāyutair vā |
naivaṃ vamantam atha vāmayituṃ yateta |
[1938 ed. 6.19.12ab]
datvā vacāmadanadugdhabhuji prayojya pūrvan
tataḥ phalayutaṃ vamanaṃ vidhijñaiḥ |
[1938 ed. 6.19.12cd]
jambvāmradhātrīvaruṇeṣu ca dhāvanārthaṃ
kāryaṃ kaṣāyam atha sevanam eva cāpi |
[1938 ed. 6.19.13ab]
āścyotane pi ca ghṛtaṃ hy amṛtaṃ vipakvam
iṣṭaṃ tathāhur api vā triphalāvipakvaṃ |
[1938 ed. 6.19.13cd]
nepāliśaṃkhamaricāni rasāñjanañ ca
sindhuprasūtaguḍamākṣikasaṃyutāni |
[1938 ed. 6.19.14ab]
syād añjanaṃ madhurasāmadhutāmrakair vā
kṛṣṇāyasaṃ madhurase tv atha vāpi ghṛṣṭaṃ |
[1938 ed. 6.19.14cd]
vyoṣam palāṇḍu madhukaṃ lavaṇottamañ ca
lākṣāñ ca gairikayutāṃ guḍikāñjanam vā |
[1938 ed. 6.19.15ab]
nimbacchadaṃ madhukadārvy atha tāmralodhram
icchanti cātra bhiṣajo 'ñjanam aṃśatulyaṃ |
[1938 ed. 6.19.15cd]
srotojaśaṃkhadadhisaindhavamardhapakṣam
ābhāvitaṃ tu śiśuśukratadañjanan tu |
[1938 ed. 6.19.16ab]
syande kaphād abhihitaṃ kramam ācarec ca
bālasya yogakuśalaḥ kukuṇaṃ jighāṃsuḥ ||
[1938 ed. 6.19.16cd]
samudram iva gambhīraṃ naiva śakyaṃ cikitsituṃ |
[1938 ed. 6.19.17ab]
vaktun niravaśeṣeṇa ślokānāṃm ayutair api |
[1938 ed. 6.19.17cd]
sahasrair api vā py uktam artham alpamatir naraḥ |
[1938 ed. 6.19.18ab]
tarkagranthārtharahito naiva gṛhṇāty apaṇḍitaḥ |
[1938 ed. 6.19.18cd]
yad idaṃ bahugūḍhārthaṃ cikitsābījam īritaṃ |
[1938 ed. 6.19.19ab]
kuśalenābhipannan tad bahudhābhiprarohati |
[1938 ed. 6.19.19cd]
tasmān matimatā nityaṃ nānāśāstrārthadarśinā |
[1938 ed. 6.19.20ab]
sarvam ūhyam agūḍhārthaṃ śāstram āgamabuddhineti ||
[1938 ed. 6.19.20cd]
śālākye || 18 || ❈ ||
[Adhyāya 19, (Śālākyatantra 19), Adhyāya 20 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ karṇṇagatarogavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.20.1]
karṇṇaśūlaḥ praṇādaś ca bādhiryaṃ kṣveḍa eva ca |
karṇṇāśrāvaḥ karṇṇakaṇḍū karṇṇavarcas tathaiva ca |
[1938 ed. 6.20.3]
krimikarṇṇaḥ pratīnāhe vidradhir vividhas tathā |
karṇṇapākaḥ pūtikarṇṇas tathaivārśaś caturvidhaṃ |
[1938 ed. 6.20.4]
tathārbudaṃ saptavidhaṃ śophaś cāpi caturvidhaḥ |
ete karṇṇagatā rogā viṃśad aṣṭau ca kīrttitāḥ |
[1938 ed. 6.20.5]
samīraṇaḥ srotagato nyathācaran samantataḥ śūlam atīva karṇṇayoḥ
|
karoti doṣaiś ca yathāsvam āvṛtaḥ sa karṇṇaśūlaḥ kathito
durāsadaḥ |
[1938 ed. 6.20.6]
yadā ca tiṣṭhet tu vimārgam āgataḥ sametya nāḍīṃ sahaśabdavāhinīṃ
|
śṛṇoti śabdān vividhān tathā naraḥ praṇādam enaṃ kathayanti
cāmayaṃ |
[1938 ed. 6.20.7]
sa eva śabdābhivahāḥ sirā yadā kaphānuyāto vyanusṛtya tiṣṭhati |
tadā narasyāpratikārasevino bhaved dhi bādhiryam asaṃśayaṃ khaluḥ
|
[1938 ed. 6.20.8]
śramāt klamād vāpi hi rūkṣabhojinaḥ samīraṇaḥ śabdapathe
vyavasthitaḥ |
viriktamūrdhasya narasya dāruṇaṃ karoti hi kṣvelam atīva
karṇṇayoḥ |
[1938 ed. 6.20.9]
śirobhighātād athavā nimajjato jale prapākād athavāpi vidradheḥ |
sraved dhi pūyaṃ khalu yatra karṇṇataḥ sa karṇṇasaṃsrāva iti
prakīrttitaḥ
[1938 ed. 6.20.10]
kaphena kaṇḍūpacitena karṇṇayor bhṛśam bhavet srotasi
kaṇḍusaṃjñitaḥ |
viśeṣite śleṣmaṇi pittatejasā dhruvaṃ bhavet srotasi
karṇṇagūthakaḥ |
[1938 ed. 6.20.11]
sa karṇṇagūtho dravatāṃ yadā gato vilāpito ghrāṇasukhaṃ
prapadyate |
tadā sa karṇṇapratināhasaṃjñito bhaved vikāraḥ śiraso nuvedakṛt |
[1938 ed. 6.20.12]
yadā tu mūrcchanty athavāpi jantavaḥ sṛjanty apatyāny athavāpi
makṣikā |
tadañjanatvāc chravaṇo nirudhyate bhiṣagbhir ādyaiḥ krimikarṇṇa
ity atha |
[1938 ed. 6.20.13]
kṣatābhighātaprathitas tu vidradhi bhavet tathā doṣakṛto paraḥ
punaḥ |
saraktapītāruṇam asram āsravet pratodadhūmāyanadāhacoṣavān |
[1938 ed. 6.20.14]
bhavet prapākaḥ khalu pittakopato vikothavikledakaras tu
karṇṇayoḥ |
srotasthite śleṣmaṇi pittatejasā vilīyamāne bhṛśasaṃpratāpite |
[1938 ed. 6.20.15]
avedano vāpy athavā rujānvito ghaṇaṃ sravet pūtikapūtikarṇṇataḥ |
pradiṣṭaliṅgāny arśāṃsi yatnatas tathaiva śophārbudaliṅgam īritam
iti ||
[1938 ed. 6.20.16]
śālākye 19 || ❈ ||
[Adhyāya 20, (Śālākyatantra 20), Adhyāya 21 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ karṇagatarogapratiṣedhaṃ adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.21.1]
karṇaśūle praṇāde ca bādhiryakṣveḍayor api |
caturṇṇām api rogāṇāṃ sāmānyaṃ bheṣajam viduḥ |
[1938 ed. 6.21.4]
snigdhaṃ vātaharaiḥ svedair upasninnaṃ virecitaṃ |
nāḍīsvedair upacaret piṇḍasvedais tathaiva ca |
[1938 ed. 6.21.5]
mīnakukkuṭalāvānām māṃsajaiḥ payasātha vā |
[1938 ed. 6.21.8]
aśvatthapatravallīm vā vidhāya bahuputrikāṃ |
abhyajyāṅgārasaṃpūrṇṇaṃ vidadhyāc chravaṇe sukhaṃ |
[1938 ed. 6.21.9]
kṣaumaguggulvagarubhiḥ saghṛtair dhūpayīta ca |
bhuktopari hitaṃ sarpir bastikarma ca pūjitaṃ |
[1938 ed. 6.21.11]
uṣṇam payonupānam vā trirātram pāyayed ghṛtaṃ |
mūrdhabastiṣu nasye ca mastiṣke pariṣecane |
[1938 ed. 6.21.12]
śatapākaṃ balātailaṃ praśaṃsaṃti ca bhojane |
kaṇṭhakārīmajākṣīre paktvā kṣīreṇa tena tu |
[1938 ed. 6.21.13]
vipacet kukkuṭavasāṃ karṇṇayos tatra pūraṇaṃ |
taṇḍulīyakamūlāni phalamaṅkoṭhajaṃ tathā |
[1938 ed. 6.21.14]
ahiṃsāpecukāmūlāṃ saralan devadāru ca |
laśunaṃ śṛṅgaverañ ca tathā vaṃśāvalekhanaṃ |
[1938 ed. 6.21.15]
kalkair eṣān tathaivāmblaiḥ pacet snehacaturguṇaṃ |
vedanānigrahārthan taddhitaṃ syāt karṇṇapūraṇaṃ |
[1938 ed. 6.21.16]
laśunārdrakaśigrūṇāṃ muruṃgyā mūlakasya ca |
kadalyāś ca rasaḥ śreṣṭhaḥ sukhoṣṇaḥ karṇṇapūraṇe |
[1938 ed. 6.21.17]
kṣaudrañ ca śṛṅgaverarañ ca saindhavaṃ tailam eva ca |
kaṭuṣṇaḥ karṇṇayor deyam etad vā vedanāpahaṃ |
[1938 ed. 6.21.18]
vaṃśāvalekhasaṃyukteṃ mūtre vājāvike bhiṣak |
sarppiḥ pacet tena karṇṇaṃ pūrayet karṇṇaśūlinaḥ |
[1938 ed. 6.21.19]
mahataḥ pañcamūlasya kāṇḍāny aṣṭāṅgulāni vā |
kṣaumeṇāveṣṭya saṃsicya tailenādīpayet tataḥ |
[1938 ed. 6.21.20]
yat tailaṃ cyavate tebhyo dīptebhyo bhājanopari |
etat tu dīpikātailaṃ sadyo gṛhṇāti vedanāṃ |
[1938 ed. 6.21.21]
kuryād evaṃ bhadrakāṣṭhe kuṣṭhe vāsaralepi vā |
[1938 ed. 6.21.22]
mūtreṣv ambleṣu vātaghne gaṇe ca kathite bhiṣak |
pacec caturvidhaṃ snehaṃ pūraṇārthaṃ tu karṇṇayoḥ |
[1938 ed. 6.21.28]
ghṛtasnehakriyāś coktāḥ śūle syuḥ pittasaṃyute |
[1938 ed. 6.21.29]
sarṣapeṃgudajāḥ snehaḥ sakaphe pūraṇaṃ hitaṃ |
gavāṃ mūtreṇa bilvāni piṣṭvā tailaṃ vipācayet |
[1938 ed. 6.21.35]
sakṣāraṃ tac ca vitared bādhirye karṇṇapūraṇaṃ |
sitāmadhukanimbaiś ca siddham vāje payasy atha |
[1938 ed. 6.21.36]
uṣṇaṃ mathitvā niḥkvāthe belvaśītaṃ samuddhritaṃ |
punaḥ paced daśakṣīraṃ datvā madhukacandane |
[1938 ed. 6.21.37]
bilvāmblagāḍhaṃ tat tailaṃ bādhirye karṇṇapūraṇaṃ |
vakṣyate nyat_ pratiśyāye vidhiḥ so py atra pūjitaḥ |
[1938 ed. 6.21.38]
vātavyādhiṣu yaś cokto vistareṇa sukhāvahaḥ ||
karṇṇāsrāve pūtikarṇṇe tathaiva krimikarṇṇake |
[1938 ed. 6.21.39]
samānaṃ karma kurvīta yogāṃ vaiśeṣikān api |
śirovirecanaṃ caiva dhūpaṇaṃ pūraṇaṃ tathā |
[1938 ed. 6.21.40]
pramārjanan dhāvanañ ca vīkṣya vīkṣyāvacārayet |
rājavṛkṣāditoyena surasādijaleṇa vā |
[1938 ed. 6.21.41]
karṇṇaprakṣālanaṃ kāryaṃ cūrṇṇair etairś ca pūrayet |
cūrṇṇapañjcakaṣāyañ ca kapittharasam eva ca |
[1938 ed. 6.21.42]
karṇṇasrāve praśaṃsanti pūraṇaṃ madhunā saha |
sarjatvakcūrṇṇasaṃyuktaṃḥ karppāsīphalajo rasaḥ |
[1938 ed. 6.21.43]
madhunā saṃśritaḥ sādhuḥ karṇṇāsrāve praśasyate |
lākṣāsarjarasau vāpi cūrṇṇitau karṇṇapūraṇaṃ |
[1938 ed. 6.21.44]
saśaivalamahāvṛkṣajambvāmraprasavāyutaiḥ |
kuliṃgakṣaudramāṇḍūkaiḥ siddhaṃ tailañ ca pūjitaṃ |
[1938 ed. 6.21.45]
tindukāny abhayā lodhraṃ samaṅgāmalakaṃ tathā |
pūraṇañ cātra pathyāṃ syāt kapittharasam eva ca |
[1938 ed. 6.21.46]
kapitthāmrarasañ cāpi madhūkasya dhavasya ca |
pūraṇārthaṃ praśaṃsanti tailaṃ vārttivināśanaṃ |
[1938 ed. 6.21.47]
priyaṃgumadhukāmbaṣṭhādhātakyutpalaparṇṇinī |
mañjiṣṭhālodhralākṣābhiḥ kapitthasya rasena ca |
[1938 ed. 6.21.48]
pacet tailan tadāsrāvam abhigṛhṇāti pūraṇāt |
[1938 ed. 6.21.49]
krimikarṇṇavidhānārthaṃ krimighnaṃ yojayed vidhiṃ |
[1938 ed. 6.21.51]
vārtākidhūmañ ca hitaḥ sarṣapasneha eva ca |
pūraṇaṃ haritālena gavām mūtrayutena tu |
[1938 ed. 6.21.52]
dhūpanaṃ karṇṇadaurgandhye gugguluḥ śreṣṭha ucyate |
prarcchadanaṃ dhūmapānaṃ kavaḍasya ca dhāraṇaṃ |
[1938 ed. 6.21.53]
karṇṇakṣveḍahitaṃ tailaṃ sārṣapam vāpi pūjitaṃ |
vidradhau vāpi kurvīta vidradhyuktaṃ vidhiṃ bhiṣak |
[1938 ed. 6.21.54]
kledayitvā tu tailena svedena pravilāyya ca |
viśodhayet karṇṇagūthaṃ bhiṣak samyak chalākayā |
[1938 ed. 6.21.55]
snehaḥ svedo tha vamanaṃ dhūmo mūrdhni virecanaṃ |
vidhiś ca kaphahā sarvaṃ karṇṇakaṇḍūm apohati ||
[1938 ed. 6.21.56]
atha karṇṇapratīnāhe snehasvedau prayojayet |
tato viriktaśirasaḥ kriyāṃ prāptāṃ samācaret |
[1938 ed. 6.21.57]
karṇṇapākasya bhaiṣajyaṃ kuryāt kṣatavisarpavat |
karṇṇacchidre vattamānaṃ kiṭūkledakaphādikaṃ |
[1938 ed. 6.21.58]
śṛṅgeṇāpahared dvīpān athavāpi śalākayā |
śeṣāṇān tu vikārāṇā prāk cikitsitam ītitaṃ ||
[1938 ed. 6.21.59]
śālākye || 20 ||
kaphasyandaṃ raktasyandaṃ lekhyaṃ cchvedyaṃ ca pakṣmagaṃ |
dṛṣṭikri yāvidhāṇañ ca
netrāghatas tathaiva ca |
karṇṇarogaṃ pratīkāraṃ proktaṃ vai dvitīyo daśa || ❈ || 0 ||
[1938 ed. 6.21.60]
[Adhyāya 21, (Śālākyatantra 21), Adhyāya 22 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athāto ghrāṇagatarogavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.22.1]
apīnasaḥ pūtināsaṃ nāsāpākas tathaiva ca |
tathā śoṇitapittaṃ ca pūyaśoṇitam eva ca |
[1938 ed. 6.22.3]
kṣavathur bhraṃśathur dīptir nāsānāhaḥ parisravaḥ |
bhavec choṣeṇa sahitā daśaikaś ceritā gadāḥ |
[1938 ed. 6.22.4]
catvāry arśāṃsi catvāraḥ śophāḥ saptārbudāni ca |
pratiśyāyāś ca ye pañca vakṣyante sacikitsitāḥ |
ekatriṃśat sahaitais tu nāsārogāḥ prakīrttitāḥ ||
[1938 ed. 6.22.5]
ānāhyate śuṣyati yasya nāsāḥ prakledam āyāty atha dhūmyate ca |
na vetti yo gandharasāṃś ca jantur juṣṭaṃ vyavasyet tam apīnasena
|
[1938 ed. 6.22.6]
tañ cānilaṃ śleṣmabhavaṃ vikāraṃ brūyāt pratiśyāyasamānaliṅgaṃ |
doṣair vidagdhair galatālumūle saṃdūṣito yasya samīraṇas tu |
[1938 ed. 6.22.7]
nireti pūtir mukhanāsikābhyāṃ taṃ pūtināsaṃ pravadanti rogaṃ |
ghrāṇāśritaṃ pittam arūṃṣi kuryād yasmin vipāke balavāṃś ca pākaḥ
|
[1938 ed. 6.22.8]
tan nāsikāpāka iti vyavasyed vikledakothāv api yatra dṛṣṭauḥ |
caturvidhaṃ dviprabhavaṃ dvimārgaṃ vakṣye punaś copari
raktapittaṃ |
[1938 ed. 6.22.9]
doṣair vidagdhair atha vāpi jantor lalāṭadeśe bhihatasya tais
taiḥ |
nāsā sravet pūyam asṛgvimiśraṃ taṃ pūyaraktaṃ pravadanti rogaṃ |
[1938 ed. 6.22.10]
ghrāṇāśrito marmaṇi sampraduṣṭo yasyānilo nāsikayā nireti |
[1938 ed. 6.22.11]
kaphānuyāto bahuśo tiśabdas taṃ rogam āhuḥ kṣavathuṃ vidhijñaḥ |
tīkṣṇopayogād atijighrato vā bhāvāt kaṭūn arkanirīkṣaṇād vā |
[1938 ed. 6.22.12]
sūtrādibhir vā taruṇāsthimarmaṇy udgharṣite nyat | kṣavathur
nireti |
prabhraśyate nastukayor hi yasya sāndro vidagdho lavaṇaḥ kaphas
tu |
[1938 ed. 6.22.13]
prāk sañcito mūrdhani samprataptas taṃ bhraṃśathuṃ rogam
udāharanti |
ghrāṇaṃ bhṛśaṃ dāhi tu yasya jantvor vātaś ca dīpyann iva
niścarec ca |
[1938 ed. 6.22.14]
nāsā pradīpte nayanasya cāpi vyādhiṃ tu dīptiṃ tam udāharanti |
kaphāvṛto vāyur udārasaṃjño yadā svamārge viguṇas tu tiṣṭhet |
[1938 ed. 6.22.15]
nāsāṃ vṛṇoty āsyagataḥ sarogo nāsāpratīnāha iti pradiṣṭaḥ |
ajasram acchaṃ salilaprakāśaṃ yasyāvivarṇṇaṃ śravatīha nāsā |
[1938 ed. 6.22.16]
rātrau viśeṣeṇa ca tat tu rogaṃ nāsāpratisrāva iti vyavasyet |
ghrāṇāśrite srotasi mārutena gāḍhaṃ pradīpte pariśoṣite ca |
[1938 ed. 6.22.17]
kṛcchrāc chvased ūrdhvam adhaś ca jantur yasmiṃ sa nāsāpariśoṣa
uktaḥ |
dośaiḥ samastaiḥ pṛthag ekaśaś ca brūyād yathārśāṃsi tathaiva
śophāṃ |
[1938 ed. 6.22.18]
svaśāstrasiddhāntam avekṣya cāpi sarvātmakaṃ saptavidhārbudaṃ
syāt |
rogapratiśyāya itīha yat tu taṃ vakṣyate pañcavidhaṃ purastāt |
[1938 ed. 6.22.19]
nāsāsrotogatā rogā ekatriṃśat prakīrttitāḥ |
srotaḥpathe tu vipulaṃ śophava tv arbudaṃ hitaṃ |
[1938 ed. 6.22.20]
śophās tu śophavijñānā nāsāsrotovyavasthitā iti ||
[1938 ed. 6.22.21]
śālākye 21 || ❈ ||
[Adhyāya 22, (Śālākyatantra 22), Adhyāya 23 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athāto ghrāṇagatapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.23.1]
apīnase pūtināse ca jantoḥ snehāsvedau ccharddanaṃ sraṃsanañ ca |
hitaṃ bhavel laghu tīkṣṇañ ca bhaktam uṣṇan toyaṃ dhūmapānañ ca
kāryaṃ ||
[1938 ed. 6.23.3]
kaliṃgakaṃ maricaṃ hiṃgu lākṣā śephālikā surasā kaṭphalañ ca |
vacā kuṣṭhaṃ tikṣṇagandhā viḍaṃgahitaṃ nityaṃ cāvapīḍe kaṇā ca
|
[1938 ed. 6.23.4]
ebhir dravyaiḥ sārṣapaṃ cāpi tailaṃ paced dhīmānn asya hetoḥ
samūtraṃ |
nāsāpāke pittaharaṃ vidhāṇaṃ kāryaṃ sarvam bāhyam abhyantarañ ca
|
[1938 ed. 6.23.5]
hared raktaṃ kṣīravṛkṣatvacañ ca yojyāḥ seke saghṛtāś ca pradehāḥ
|
vakṣyāmy ūrdhvaṃ raktapittopaśāntiṃ nāḍīvatsyāt
pūyaraktacikitsyaṃ |
[1938 ed. 6.23.6]
vānte samyak cāvapīḍāś ca yojyās tīkṣṇā dhūmāḥ sodhanaṃ cātra
nasyaṃ |
vairecanaṃ prathame nastatas tu nāḍyā cūrṇṇaṃ kṣavathau
bhraṃśathau ca |
[1938 ed. 6.23.7]
kuryāt svedāñ chirasaś cānilaghnāṃ dadyā dhūmān anyad anyad
dhitañ ca |
dīpte roge paittikañ ca vidhiṃ kuryān madhuraṃ śītalañ ca |
[1938 ed. 6.23.8]
nāsānāhe snehapānaṃ pradhāṇaṃ snigdhāṃ dhūmāṃ mūrdhni bastiś ca
nityaṃ |
balātailaṃ sarvathā copayojyam vātavyādhāv uktam anyac ca ya syāt
|
[1938 ed. 6.23.9]
nāsāsrāve ghrāṇataś cūrṇṇam uktan nāḍyā deyaṃ ye vapīḍāś ca
pathyā |
tīkṣṇān dhūmān devadārvyārdrakāṇāṃ māṃsañ cājaṃ hitamātrādiśanti
|
[1938 ed. 6.23.10]
nāsāśoṣe kṣīrasarpiḥ pradhānaṃ siddhaṃ tailaṃ cānukalpena nasyaṃ
|
sarpiḥpānaṃ bhojanaṃ jāṅgalaiś ca snehe svedau snehikaś cātra
dhūmaḥ |
[1938 ed. 6.23.11]
śeṣāṃ rogāṃ ghrāṇajāṃ sanniyacched yathā teṣāṃ kīrttitaṃ
saṃvidhāṇam iti || ||
[1938 ed. 6.23.12]
śālākye 22 || 0 |
[Corresponds to 6.51 in NE, Adhyāya 24 in the
Vulgate]
[Adhyāya 23, (Śālākyatantra 23), Adhyāya 25 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ śirogatarogavijñānīyaṃ adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.25.1]
śiro rujāni martyānām vātapittakaphaistribhiḥ |
sannipātena raktena kṣayeṇa krimibhis tathā |
[1938 ed. 6.25.3]
sūryāvartāvebhedābhyāṃ śaṃkhakena tathaiva ca |
daśaprakārāvasthāsya lakṣaṇaṃ sampravakṣyate |
[1938 ed. 6.25.4]
yasyānimittaṃ śiraso rujās tu bhavanti tīvrā nivitātimātraṃ |
vandhopatāpaiś ca bhavedbhiśeṣaḥ śirobhighātaḥ sa samīraṇena |
[1938 ed. 6.25.5]
yasyoṣṇamaṅgāranibhaṃ yathaiva dahyec chiro dhūpyati mātraṃ |
śītena rātrau ca bhavedviśeṣaḥ śirobhitāpaḥ sa tu pittakopāt |
[1938 ed. 6.25.6]
śiro bhavet yasya kaphopadigdhaṃ guru pratistavamatho himañ ca |
śūnākṣikūṭāṃ vadanañ ca yasya śirābhighātaḥ sakaprakopāt |
[1938 ed. 6.25.7]
śirobhighāte tritayapravṛtta rvāṇi liṅgāni muhurbhavanti |
raktātmakaṃ pittasamānaliṅgaṃ sparśāsahatvaṃ śiraso bhavec ca |
[1938 ed. 6.25.8]
asṛgvasāśleṣmasamīraṇānāṃ śirogatānāṃmihasaṃkṣayeṇa |
kṣatapravṛttiḥ śirasobhitāpaḥ kaṣṭo bhaved ugrajātimātraṃ |
[1938 ed. 6.25.9]
saṃsvedanaś cchardanadhūmanasyai rasṛś ca vivṛddhime
nistudyate yasya śirotimātraṃ sabhakṣamāṇaṃ sphuratīva cāpi |
[1938 ed. 6.25.10]
grāṇāc ca gacchet salilaṃ saraktaṃ śirobhighātaḥ krimibhiḥ sa
ghoraḥ |
sūryodaye yā mandam akṣibhruvaṃ vedanayātigāḍhaṃ |
[1938 ed. 6.25.11]
vivardhate cāṃśumatā sahaiva sūryāpavṛttau vinivartate ca |
śītena śāntiṃ labhate kadācid uṣṇena jantuḥ sukham āpnuyād vā |
[1938 ed. 6.25.12]
āvartasaṃjñāḥ sa tu sūryapūrvā vyādhirsmṛtaḥ pittasamīraṇābhyāṃ |
[1938 ed. 6.25.13]
yasyokta sārthāgaṃmatīva jantāḥ sambhedatodabhrumamohaśūlaiḥ
|
[1938 ed. 6.25.15cd]
pakṣād daśāhād athavā kadācit tasyāvabhedaṃ tritayāhyavasyet |
śaṃkhāśrito vāyur udīrṇṇavegaḥ kṛtānuyātraḥ kapharaktapittaiḥ |
[1938 ed. 6.25.16]
rujā sutīvrāṃ pratanātiśīrṣa viśeṣatañ cāpi hi saṃkhayās tu |
sukaṣṭametaṃ khaluśaṃkhasaṃjñāṃ maharṣayo vedavidaḥ purāṇāḥ |
[1938 ed. 6.25.17]
vyādhiṃ vadanty udgatamṛtyukalpaṃ
bhiṣak sahasrair api durnivāram iti ||
[1938 ed. 6.25.18]
śālākye || 23|| ❈ ||
[Adhyāya 24, (Śālākyatantra 24), Adhyāya 26 in the
vulgate]
Draft based on MS K.
athātaḥ śirogatarogapratiṣedham adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
[1938 ed. 6.26.1]
vātavyādhividhiṃ kuryātc chiroroge nilātmake |
payonupānaṃ seveta ghṛtan tailam athāpi vā |
[1938 ed. 6.26.3]
mudgān māṣāṃ kulaṃtthāmś ca khādedvāniśi kevalāṃ |
kaṭvāṣṇāṃ samasarpiṣkān uṣṇaṃ cānupivet payaḥ |
[1938 ed. 6.26.4]
pived vā payasā tailaṃ tatkālaś cāpi mānavaḥ |
vātaghnasiddhaiḥ kṣīraiś ca sukhoṣṇairllepayec chiraḥ |
[1938 ed. 6.26.5]
svinnair vā matsyāpiśitaiḥ kṛśarair vā sasaindhavaiḥ |
[1938 ed. 6.26.6]
candanotpalakuṣṭhair vā snigdhairmmārgadhivāyutaiḥ ||
svinnasya nasya tailasyāt kulīrarasasādhitaṃ |
[1938 ed. 6.26.7]
varuṇādau gaṇekṣuṇṇe kṣīramevodakaṃ pacet |
kṣīrāvasiṣṭan tacchītaṃmathitvāsāramudvaret |
[1938 ed. 6.26.8]
tad vā madhurakaiḥ siddhaṃ nasyataḥ pūjitaṃ haviḥ |
asmiṃ vipakvaṃ kṣīre ca peyaṃ sarpiḥ saśarkaraṃ |
[1938 ed. 6.26.9]
dhūmaṃ cāsya yathākālaṃ snehikaṃ yojayed bhiṣak |
pānābhyañjananasyeṣu bastikarmaṇi secane |
[1938 ed. 6.26.10]
trivṛtaś cātra deyaṃ syād valātailam athāpi vā |
bhojayec ca rasaiḥ snigdhaiḥ payobhir vā susaṃskṛtaiḥ |
[1938 ed. 6.26.11]
pittaraktasamutthānaṃ śirorogaṃ nivācayet |
śiraḥ pralayaiḥ saghṛtaiḥ pariṣekaiś ca śītalaiḥ |
[1938 ed. 6.26.12]
kṣīrekṣurasadhānyāmlamastukṣaudrasitāyutaiḥ |
nalavaśjāmevāla candano śīrapadmakaiḥ
[1938 ed. 6.26.13]
śaṃkhagairikakalhāra mustāmbhoruhasaṃyutaiḥ |
śiraḥ pralepaiḥ saghṛtaiḥ sarvvair vā payasāyutaiḥ
[1938 ed. 6.26.14]
mukhālepaiś ca madhurair nasyakarmmādibheṣajaṃ |
āsthāpanairvirekaiś ca patthaiś ca snehabastibhiḥ |
[1938 ed. 6.26.15]
kṣīrasarpirhitannasyaṃ vasā vā jāṅgalāḥ śubhāḥ |
utpalādivipakvena kṣīreṇāsthāpanaṃ tathā |
[1938 ed. 6.26.16]
bhojanaṃ jāṅgalarasaiḥ sarpiṣā cānuvāsanaṃ |
madhuraṃ kṣīrasarpiś ca sakṣaudraṃ śarkarāyutaṃ |
[1938 ed. 6.26.17]
pittaraktasamuddiṣṭaṃ yaccānyad api tad vidhaṃ ||
kaphotthitaṃ śirorogañjayet kaphavināśanaḥ ||
[1938 ed. 6.26.18]
śirovirekair vamanais tīkṣṇair gaṇḍuṣadhāraṇaiḥ |
[1938 ed. 6.26.19ab]
madhukasāreṇā śiraḥ snigdhaṃ cāsya virecayet |
iṅgudasya dhavatvagni meṣaśṛṅgasya vāyunaḥ |
[1938 ed. 6.26.20]
ebheneva kṛtāvarttidhūmapāne prayojayet |
kaphaghnāṃ vamanāñjātra jighrac cūrṇṇañ ca kaṭphalaṃ |
[1938 ed. 6.26.21]
saralākāṣṭhaśārṅgaṣṭhādevakāṣṭhaiḥ sarohiṣaiḥ |
kṣārapiṣṭaiḥ salavaṇaiḥ sukhoṣṇairllepayec chiraḥ |
[1938 ed. 6.26.22]
yavaṣaṣṭhikayoś cānnaṃ vyoṣakṣārasamāyutaṃ |
paṭolanimvakaulatthīmātrāvad bhojayed rasaiḥ ||
[1938 ed. 6.26.23]
śirorogatridoṣotthe tridoṣaghno vidhirhitaḥ |
sarpiḥ pānaviśeṣeṇa purāṇam vā diśanti hi ||
[1938 ed. 6.26.24]
kṣayaje kṣayamāsādhya kartavyo vṛṃhaṇo vidhiḥ |
pāne nasye ca sarpiḥ syad vātaghnamadhuraiḥ śritaṃ |
[1938 ed. 6.26.25]
kṣayakāsāpahaṃ cātra sarpiḥ pathyatamaṃ sadā ||
krimibhir bhakṣamānasya vakṣate śirasaḥ kriyā |
[1938 ed. 6.26.26]
śoṇitaṃ nasyato dadyāt tena mūrcchanti jantavaḥ |
mattāḥ śoṇitagandhena samayānti tatastutaḥ |
[1938 ed. 6.26.27]
teṣāṃ nirharaṇāṃ kāryaṃ tataḥ śīrṣavirecanaiḥ |
hrasvaśigrukavījaiś ca kāṃsanīlasamāyutaiḥ |
[1938 ed. 6.26.28]
kṛmighnairavapīḍaiś ca mūtrapiṣṭair upācaret |
pūtimatsyakṛtāṃ dhūmāṃ krimighnāñś ca prayojayet |
[1938 ed. 6.26.29]
bhojanāni krimighnāni pānāni vividhāṇi ca ||
sūryāvartevidhātavyaṃ nasyakarmādibheṣajaṃ |
[1938 ed. 6.26.30]
tathā bhaved deha vyādhau prāptamanyac ca yad bhavet |
[1938 ed. 6.26.31cd]
śirīṣamūlakaphalair avapīḍanayor hitaḥ ||
[1938 ed. 6.26.32ab]
avabhedahito vāsyādva cā pippalisaṃyutaṃ |
[1938 ed. 6.26.33]
śārivotpalakuṣṭhāni madhukaṃ cāmlapeṣitaṃ |
sarpiḥ kṣaudrayuto lepo dvayor api sukhāvahaḥ |
[1938 ed. 6.26.35]
āhāraś ca vidhātavyo vātapittapraṇāśanaḥ |
[1938 ed. 6.26.37cd]
madhuśīrdoṣasaṃyāva haviḥ pūraiś ca yaḥ kramaḥ ||
kṣīrasarpiḥ praśaṃsanti nasyaḥ pānañ ca śaṃkhake |
[1938 ed. 6.26.38]
udakānāṃ rasaiḥ snigdhairāhāraś cātra śasyate |
śatāvarīṃ kṛṣṇatilāṃ madhukaṃ utpalaṃ |
[1938 ed. 6.26.39]
dūrvāpunarnnavām vāpi lepaṃ sādhvavacārayet |
mahāsugandham athavā pālindīñ cāmlapeṣitāṃ |
[1938 ed. 6.26.40]
śītāṃ śvā pi parīṣekāṃ pradehāṃś cātrāvatārayet |
sūryāvartāpahaś cāsmin navapīḍaṃ prayojayet |
[1938 ed. 6.26.41]
kṣayakrimikṛtau hitvā śirorogeṣu vuddhimān |
madhutailasamāyuktaiḥ śirāṃsyabhivirecayet |
[1938 ed. 6.26.42]
paścāt sarṣapatailena tato nasyaḥ praśasyate |
na cecchāntim vrajanty evaṃ snigdhasvinnan tato bhiṣak |
[1938 ed. 6.26.43]
etān upakramet samyak śirāṇāṃ mṛdudāraṇaiḥ ||
ṣaṭsaptatir netrarogā viṃśadaṣṭaurakarṇṇajāḥ |
[1938 ed. 6.26.44]
ekatriṃśad ghrāṇagatāḥ śirorogā daśaiva tu ||
iti ha vistaraṇaḥ proktāḥ salakṣaṇā cikitsitāḥ |
[1938 ed. 6.26.45]
saṃhitāyām abhihitāḥ pañcaṣaṣṭimukhāmayāḥ |
etāvanto yathāsthūlam uttam āṅgagatā gadāḥ ||
asmiṃ chāstras tu nipatitāḥ saṃkhyārūpacikitsitair iti ||
[1938 ed. 6.26.46]
śālākye || 24 || ❈ ||